Pagājušajā gadā uz Latvijas autoceļiem pieaugusi satiksmes intensitāte, kā arī palielinājies labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" apkopotie dati.
Kopumā apsekoti 20 208 kilometri autoceļu. 2017. gadā labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī bija 57,3 % valsts galveno autoceļu, kas ir par 2,5 % vairāk, nekā gadu iepriekš.
Tāpat LVC dati liecina, ka samazinās sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts asfalta un grants autoceļu tehniskais stāvoklis. Pērn sliktā un ļoti sliktā stāvoklī bijuši 42,6% Latvijas autoceļu, bet 2016. gadā – 43,2% autoceļu.
Pērn vērojams arī satiksmes intensitātes pieaugums uz Latvijas valsts autoceļiem. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2017. gadā bijusi par 3 % lielāka nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā pa Latvijas autoceļiem diennaktī vidēji pārvietojušies 5985 transporta līdzekļi.
Lielākā satiksmes intensitāte bijusi uz Bauskas šosejas (A7), Rīgas apvedceļa (A5 posmā Salaspils - Babīte), kā arī uz A8 autoceļa jeb Jelgavas šosejas. Pa Bauskas šoseju diennaktī pārvietojušies 12 240 transporta līdzekļi, pa Rīgas apvedceļu – 11 891, bet pa Jelgavas šoseju diennaktī ceļu mērojuši 11 585 transporta līdzekļi.
Savukārt galveno valsts autoceļu posmi, uz kuriem satiksmes intensitāte pērn bija visaugstākā, ir Ventspils šoseja (A10) Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti – pa to diennaktī vidēji braukušas 45 238 automašīnas, Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas robežas līdz Tallinas šosejai (A1) – pa to vidēji diennaktī braukušas 40 128 automašīnas, un Ventspils šoseja (A10) Jūrmalas šosejas posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai – pa to vidēji diennaktī braukušas 38 311 automašīnas.
Kā atzīmē LVC, viszemākā satiksmes intensitāte ir uz valsts vietējiem ceļiem.
Pagājušajā gadā LVC Satiksmes ministrijas uzdevumā veica autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju, izstrādājot interaktīvu kartogrāfisku instrumentu, kurā apkopota informācija par visiem valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem.
Šīs inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4000 kilometru vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos ir samazinājusies satiksmes intensitāte, un tie pārsvarā atrodas vienas pašvaldības teritorijā, ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai kādām citām sabiedriski nozīmīgām vietām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
