Privātā finanšu investora piesaiste "airBaltic" patlaban vajadzīga tikai tāpēc, lai valsts varētu finansēt lidsabiedrības attīstību, neizpelnoties Eiropas Komisijas sodus, trešdien atzina "Prudentia" pārstāvis Ģirts Rungainis.
"Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš savukārt norādīja, ka bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) "murgi", skaidrojot, ka lidsabiedrībai drīkst piesaistīt Valsts kases naudu, esot dezinformējoši. Turklāt šādu viedokli mēģināts iestāstīt arī Finanšu ministrijai.
"Prudentia" strādājot profesionāļi un esot skaidrs, ka šāda valsts piesaiste izsauktu Briseles reakciju. Eiropas Komisija pēc iepriekšējās izmeklēšanas sekojot līdzi "airBaltic". Turklāt tādējādi rastos arī valsts budžeta deficīts. Rezultātā situācija varētu beigties tāpat kā ar "Estonian Air", kura Briseles ieskatā pārkāpusi konkurences nosacījumus un tagad bija spiesta beigt uzņēmējdarbību.
Ja "airBaltic" piedzīvotu "Estonian Air" liktenis, tad īsti nebūtu, kas šos lidojumus pārņem. Ja Igaunijā to izdarīja "airBaltic", tad šajā gadījumā Latvijā to varot pārņemt "Aeroflot" vai SAS, skaidroja "Prudentia" pārstāvji.
Rungainis arī cita starpā norādīja, ka pēc būtības, ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām.
Kā ziņots, Ministru kabinets 3. novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Pirms tam gan bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) ierosināja no sadarbības ar kompāniju atteikties, ko valdība arī akceptēja.
Aizdevums "airBaltic" 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.
Savukārt patlaban koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", līdz ar to būtu jāmeklē cits situācijas risinājums.
2012. gada 20. decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar "Bombardier" par desmit "CSeries 300" lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē "airBaltic" izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.
