Ķekavā piektdien uz Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies aptuveni 80 iedzīvotāju, pastāstīja trases izpētes veicēju - pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
"Sanāksme aizritēja ļoti mierīgā un konstruktīvā gaisotnē," teica Balgalis.
Pēc viņa teiktā, uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies aptuveni 80 cilvēku, bet vēl 30 bija ieradušies uz individuālajām konsultācijām, kas tika rīkotas divas stundas pirms sabiedriskās apspriešanas sākums. "Šie 30 atnāca, noskaidroja sev interesējošos jautājumus un aizgāja," sacīja Balgalis.
Tāpat viņš atzina, ka iedzīvotāji uz apspriedēm nāk jau sagatavojušies, tostarp ar ierosinājumiem, kā izmantot dzelzcela būvniecības laiku.
Jau rakstīts, ka Ķekavā piektdien notika "Rail Baltica II" IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
"RB Latvija" pārstāve Rita Voronkova iepriekš aģentūrai norādīja, ka sabiedriskajās apspriešanās par rekomendējamo trases variantu, kas notiks 15 pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadā un Rīgā), lēmuma pieņemšanai par trases novietojumu iedzīvotāju un pašvaldību rīcībā būs visas alternatīvas un visi izstrādātie risinājumi.
"Rekomendējamais trases variants ietver lielākas iespējas novadu attīstībai, mazāk ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas, nesadala lauku saimniecības, būtiski mazāk skar blīvi apdzīvotās vietas un privātpersonu īpašumus. Tas rada iespēju reģionālo staciju attīstīšanai nākotnē, nodrošina drošu attālumu no radioaktīvo atkritumu glabātuves "Radons", Mārupē - atrodas vienotā transporta koridorā, par ko saņēmām uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstu. Rekomendējamais trases variants veidots, vadoties no iedzīvotāju un pašvaldību izteiktajām vēlmēm," sacīja "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Kopumā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki sešu mēnešu laikā visā trases garumā, A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojusi tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu un trašu aizņemtās teritorijas 60 metru platā joslā.
Plānošanas laikā izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu - no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars mazāk nekā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiska ietekme uz "Natura 2000" teritorijām.
Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015.gada 11.decembrim Satiksmes ministrijā.
Tāpat vēstīts, ka "Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
