Realizējot Eiropas platuma dzelzceļa "Rail Baltica" projektu un izbūvējot līniju aptuveni 235 kilometru garumā, tieši ietekmēs jeb nāksies nojaukt aptuveni trīs savrupmājas, Latvijas radio programma "Krustpunktā" atzina "RB Latvija" izpētes darba grupas telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Viņš skaidroja, ka 300 metru zonā savukārt atradīsies 200 mājas. Kopumā gan ietekmei uz vidi novērtējuma procesam tiks piedāvāti divi līniju varianti, taču ietekmēto savrupmāju skaits īpaši neatšķiroties.
Balgalis noraidīja Mārupes pārstāvju iebildumus par būtisku ietekmi uz īpašumiem. Viņš skaidroja, ka Mārupē 300 metru zonā atrodas trīs mājas, savukārt divu kilometru zonā - 90 mājas.
Kopumā projekts ietekmēs ap 2000 zemes īpašumu. Atsavināšanas process sākšoties 2017.gadā.
Balgalis arī norādīja, ka tiek izskatīti divi varianti, kā līnija tiks būvēta no Torņakalna līdz Centrālajai stacijai. Viens paredz to virzīt esošā dzelzceļa koridorā, otrs paredz tuneļa izbūvi zem Āgenskalna. Tikšot vērtētas izmaksas.
Kā ziņots, projekta "Rail Baltica" pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 milimetru sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Eiropas platuma sliežu līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgā. Savukārt Rīgas brīvostas pieslēgumus tiek piedāvāts realizēt pa kārtām, sākotnēji izmantojot pašreizējo sliežu ceļu (1520 milimetru platumā) kapacitāti un Salaspilī jaunveidojamo multimodālo kravu termināli, tādējādi nodrošinot savienojumu ar Rīgas brīvostas Daugavas labā krasta teritorijām. Daugavas kreisajā krastā nepieciešams rezervēt transporta koridoru, kas nodrošinātu teritorijas dzelzceļa līniju izbūvei pēc 2030.gada.
"Rail Baltica" pamattrase 190 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novada pašvaldību teritorijas.
Vietās, kur tas ir tehniski iespējams, trašu varianti dublē "VIA Baltica" jaunbūvējamo posmu novietojumu, izmanto pašreizējos un bijušos dzelzceļa koridorus, savietojas ar jaunbūvējamo 330 kilovoltu (kV) Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma trasi.
"Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veica pilnsabiedrība "RB Latvija", kura valsts institūciju un pašvaldību darba grupai prezentējusi daudzkritēriju analīzes rezultātus. Šī gada pavasarī RB Latvija parakstīja līgumu ar Satiksmes ministriju par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu. Projekts izmaksāja 3,99 miljonus eiro.
Kā informēja apspriešanas organizētāji, februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars "Rail Baltica" trase, notiks sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Iedzīvotāji un pašvaldības tiks aicināti izteikt priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.
"Rail Baltica 2" projekts, kas paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
