Saeima ceturtdien lēmusi par atbalsta paušanu projekta "Rail Baltica" tālākai virzībai. Lēmumā Saeima aicina Ministru kabinetu sniegt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta realizācijai, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots plānotajā termiņā, nezaudējot Eiropas Savienības (ES) politisko un finansiālo atbalstu.
"Par" lēmuma projektu balsoja 86 deputāti, savukārt "pret" viens deputāts.
Saeimā atbalstītais lēmums paredz, ka Saeima aicina Lietuvas un Igaunijas parlamentus paust atbalstu "Rail Baltica" projekta virzībai "saskaņā ar Baltijas valstu kopējo vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu Eiropas Savienības iekšienē".
Tāpat tas paredz aicināt valdību sniegt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta īstenošanai, lai nodrošinātu, ka "Rail Baltica" projekts tiek īstenots plānotajā termiņā.
Lēmumā pausts, ka Latvijas pilnvērtīga integrācija ES tīklā ir ne tikai komerciāla un sociāla rakstura jautājums, bet arī Baltijas valstu drošības jautājums. Tajā arī norādīts, ka "Rail Baltica" ir viens no ES prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā.
Lēmuma projekts izsauca plašas deputātu debates. Deputāte Jūlija Stepaņenko (S) uzstāja, ka šis politiskais paziņojums ir ne tikai nekvalitatīvi izstrādāts, bet arī var radīt vēl vairāk problēmu. "Vai šis lēmums palīdzēs atrisināt radušās domstarpības? Es domāju, ka – nē," sacīja deputāte.
Arī deputāte Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka sarunai par "Rail Baltica" noteikti ir jābūt, taču sarunai ir jābūt par to, "kur ir šis biznesa plāns". "Iedzīvotājiem ir ilūzija, ka ātri varēs nokļūt Eiropā, bet – vai viņi zina, par kādu cenu," pauda Sudraba. Viņa aicināja pozīcijas kolēģiem prasīt konkrētus jautājumus un sagaidīt konkrētas atbildes no Ministru prezidenta un atbildīgajiem ministriem.
Tikmēr parlamentārietis Jānis Urbanovičs (S) pieļāva, ka projekts var neizdoties tieši gļēvās Latvijas valdības rīcības dēļ. "Tas jautājums ir pārāk nopietns, lai atstātu to valdības ziņā," norādīja deputāts.
Deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) sacīja, ka lēmuma projekts ir tas, ko "mēs varam darīt, mēs kā Saeima varam paust attieksmi". Viņš aicināja lēmumu atbalstīt, lai projekta īstenošana netiktu apdraudēta. Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) uzsvēra, ka šim projektam ir ļoti liela militāra nozare Ziemeļvalstu un Baltijas valstu stratēģiskā aizsardzībā.
Jau ziņots, 1. februārī notikušajā AS "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu.
Rubesa pēc tam paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm. "Atsevišķi "RB Rail" padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan "Rail Baltica" projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan "RB Rail" valdes locekļu atlases procesā," teica Rubesa.
Savukārt intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Rubesa pauda: "Es nekad nedomāju, ka sarunas vest būs grūtāk ar trim Baltijas valstīm nekā Kaspijas jūras reģionā. Tur acīmredzot ir drusku skaidrāk, kas par ko atbild, kas patiešām kādus lēmumus pieņem."
Rubesa par "RB Rail" valdes priekšsēdētāju tika iecelta 2015. gada oktobrī. Viņas pilnvaru termiņš beidzas 2018. gada oktobrī.
"RB Rail" akcionāri ir uzņēmumi "Lietuvos geležinkeliai", EDzL un "Rail Baltic Estonia".
