Lietuva turpina sarunas ar partnervalstīm gan par Visaginas atomelektrostaciju (AES), gan "Rail Baltica" projektu, otrdien Seimā paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs.
Valdības gada pārskatā premjers uzsvēris, ka stratēģisku enerģētikas objektu celtniecības savlaicīga nodrošināšana šobrīd īpaši aktualizējusies, pieaugot drošības apdraudējumiem Eiropas austrumos, un atomenerģētika ir viena no alternatīvām, kā Lietuvu apgādāt ar elektroenerģiju.
Pēc pārskata nolasīšanas atbildot uz deputātu jautājumiem par šo tēmu, viņš pieļāvis iespēju, ka valdība atradīs veidu, kā vēlreiz pajautāt sabiedrībai, kāda ir tās attieksme pret šo projektu, ja Latvija un Igaunija atbalstīs Visaginas AES ideju. "Veidi ir dažādi, ieskaitot referendumu," piebildis premjers.
Kā izteicies AES projekta pretinieks Lins Balsis, Igaunija un Latvija uzskata, ka Visaginas AES jautājums Lietuvā ir izlemts, jo lietuvieši referendumā neatbalstīja šādas spēkstacijas celšanu. "Nekādi [stratēģiskās investores] "Hitachi" un tai kalpojošo politiķu piedāvājumi latviešus un igauņus neinteresē principā, kamēr nebūsiet devuši skaidru atbildi uz jautājumu, kā jūs domājat ignorēt Lietuvas cilvēku pausto gribu. (..) Igaunijas un Latvijas politiķi uzskata, ka AES jautājums Lietuvā ir atrisināts," sacījis deputāts.
Kā atbildējis Butkevičs, Visaginas AES projekts trīs gadu laikā pilnveidots, pavērta iespēja nodrošināt labākus finansēšanas nosacījumus. "Tas palielina projekta konkurētspēju un padara to pieņemamāku. Taču mūsu partneriem - Latvijai un Igaunijai - bija radušies jautājumi. Lietuva izklāstīja savu nostāju, un tagad mēs gaidām viņu viedokli," viņš paziņojis, piebilzdams, ka šobrīd apspriešana vienkārši norisinās zemākā līmenī.
Jautāts par projektu "Rail Baltica", premjers apliecinājis, ka šobrīd notiek sarunas gan ar Eiropas Savienību (ES), gan partnerēm.
Viņš vēlreiz uzsvēris, ka Lietuvas valdība grib panākt, lai projekta gaitā tiktu izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļa atzars arī uz Viļņu, lai gan sākotnējā variantā Lietuvas galvaspilsēta šai trasē nebija iekļauta.
"Runa nav par prestižu, bet par mūsu ekonomikai svarīgu tranzīta infrastruktūras elementu," piebildis Butkevičs, kas Viļņas neiekļaušanu projektā pirms tam tika nosaucis par iepriekšējās valdības kļūdu.
Pēc viņa teiktā, sarunas ar Latviju un Igauniju par kopuzņēmuma veidošanu varētu turpināties līdz jūlijam. "Domāju, ka šis projekts noteikti nav lemts neveiksmei. Ir paredzēti vairāki varianti. Līdz 1.jūlijam turpināsies sarunas, kontakti, tikšanās ar partneriem no Latvijas un Igaunijas. Varbūt atzaru no Viļņas līdz Kauņai varētu iekļaut šai projektā, ko jau paredzēts iesniegt kā pieteikumu, saņemot finansējumu no ES," sacījis premjers.
Pēc viņa sacītā, ja tomēr neizdotos vienoties par Viļņas atzara iekļaušanu tagad, šis projekts tiktu iesniegts atsevišķi, cerot uz finansējumu pēc 2020.gada.
Kā pagājušajā nedēļā paziņoja Eiropas Komisija, Lietuvas centieni mainīt "Rail Baltica" projektu, iekļaujot tajā Viļņu, ir pretrunā ES tiesībām. Projekta koordinators Pāvels Telička brīdināja, ka Baltijas valstīm projekta kopuzņēmums jāizveido tuvāko nedēļu laikā, ja tās vēlas savlaicīgi iesniegt pieteikumu ES finansējuma saņemšanai.
Turpinot runāt par enerģētiku, valdības vadītājs arī uzsvēris, ka Lietuva nav atteikusies no domas izvērtēt slānekļa gāzes krājumus savā teritorijā un šogad plāno rīkot jaunu konkursu par šā derīgā izrakteņa krājumu izvērtēšanu un apguvi.
