Latvija paudusi gatavību koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, lai sekmētu savienojamības veicināšanu Eirāzijas kontinentā, paziņojis Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
"Latvija uzskata, ka sekmīgai Eirāzijas piegāžu ķēžu attīstībai ir būtiska loma visa reģiona, kā arī atsevišķu valstu izaugsmes veicināšanas procesā. Mēs augstu vērtējam Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu, kas ir vērsta uz savienojamības un sadarbības attīstību Eirāzijas kontinentā," uzstājoties Centrālas un Austrumeiropas valstu 5. Ekonomikas un tirdzniecības forumā Ķīnā, paziņoja Ozoliņš.
SM valsts sekretārs uzsvēra, ka sevišķi būtiska ir koordinēta visu 16+1 sadarbības formāta valstu transporta un loģistikas jomas darbība, kas vērsta uz integrētu transporta koridoru attīstīšanu starp Ķīnu un Eiropu. Tādējādi veicinot investīciju projektu koordinēšanu un atpazīstamību starp iesaistītajām valstīm.
Latvija ir uzņēmusies transporta un loģistikas jomas koordinatora lomu 16+1 formāta ietvaros. Tas veicinās informācijas apmaiņu par transporta un loģistikas pakalpojumiem Ķīnā un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Tāpat tiks veicināta ciešāks publiskā un privātā sektora sadarbība un saskaņota rīcību, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu piegāžu ķēžu attīstību, uzlabojot robežšķērsošanu starp iesaistītajām valstīm, novēršot šaurās vietas un samazinot administratīvo slogu.
Paredzēts arī attīstīt konteinervilcienu maršrutus starp Ķīnu un Eiropu, uzsvaru liekot uz videi draudzīgiem dzelzceļa transporta maršrutiem un stiprinot Jaunā Zīda ceļa sauszemes transporta koridoru konkurētspēju.
Ozoliņš norādīja, ka Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīva ir lieliska iespēja aicināt izmantot Latvijas tranzīta koridora priekšrocības, it īpaši attiecībā uz efektīvu Ķīnas preču piegādi un izplatīšanu Baltijas jūras reģionā.
Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās.