Taksometru nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Raimonds Avdejevs pirmdien žurnālistiem uzsvēra, ka kopbraukšana ir transformēts un absurds vieglo taksometru pārvadājumu paveids, kuram paredzēts noteikt krietni mazāk prasību, tādējādi nostādot taksometru nozari konkurētnespējīgā pozīcijā un apdraudot tās pastāvēšanu.
Pēc viņa teiktā, jau patlaban nozarē darbojas mobilo ierīču platformas taksometra izsaukšanai, tāpēc jauns regulējums nav vajadzīgs.
Viņš klāstīja, ka patlaban taksometru pakalpojumu sniedzējiem jābūt licencētiem, taču šādas prasības nebūs kopbraukšanas pakalpojumam, tāpat šī nozare netiks pienācīgi kontrolēta no valsts un pašvaldību institūciju puses, kā arī paredzētas krietni mazākas prasības šoferiem.
Avdejevs arī vērsa uzmanību uz to, ka kopbraukšanas nozarē netiks pienācīgi maksāti nodokļi un tā apdraudēs starppilsētu pārvadājumu jomu tāpēc, ka kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēji varēs ar mikroautobusiem izbraukt starppilsētu reisos neilgi pirms regulārajiem pārvadātājiem, atņemot tiem pasažierus.
Savukārt Taksistu arodbiedrības valdes loceklis Ģirts Mazurs pauda, ka ''kopbraukšanas'' jēdziena ieviešana atvieglos nodokļu nemaksāšanu pasažieru pārvadājumu nozarē. Viņa ieskatā pēc līdzīga principa varētu ieviest ''koptirdzniecības'' vai ''kopceltniecības'' pakalpojumu.
Pēc viņa teiktā, ieviešot kopbraukšanu, mobilās platformas turētāji principā būtu darba devēji, savukārt šoferi zaudētu ''legālu darbu''.
Taksometru nozares darba devēju organizācija un Taksistu arodbiedrība pirmdien parakstīja saprašanās memorandu par kopīgu interešu aizstāvību šajā jautājumā, kā arī apņēmās iesniegt Saeimā nozares redzējumu par piedāvātajām likuma izmaiņām.
Nozares ieskatā no likumprojekta būtu jāatsakās vispār, bet, ja prasības netiks izpildītas, tā ir gatava ''visām likumā atļautajām protesta akcijām''.
Savukārt, komentējot to, ka patlaban jau ir izveidota darba grupa, lai novērstu trūkumus likumprojektā, uz kuriem pirmdien norādīja nozare, Mazurs apgalvoja, ka darba grupā netiek pienācīgi uzklausīti nedz Labklājības, nedz Satiksmes, nedz Finanšu ministrijas pārstāvji, tāpēc nav pārliecības, ka tās darbam būs produktīvs iznākums.
Likumprojekta pilnveidošanai izveidotās darba grupas vadītājs deputāts Edvards Smiltēns (V) nepiekrita, ka nozares paustajā darba grupa neieklausītos. Tajā esot pārstāvētas visas iesaistītās puses, un darbs turpinās.
Deputāts uzsvēra, ka tehnoloģiju sniegtās iespējas attīstās visā pasaulē un patlaban taksometru nozare nevēlas iet līdzi laikam, turklāt taksometru vadītājiem neesot par ko uztraukties, tāpēc ka pielāgoties jaunajai tirgus situācijai vajadzēs taksometru kompānijām.
Smiltēns klāstīja, ka joprojām turpinās darbs saistībā ar kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un šoferu atbilstību drošuma prasībām. Nodokļu izsekojamību iecerēts panākt, salāgojot kopbraukšanas platformu un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas tehnoloģiju sistēmas, taču, ja to nevarēs, tiks meklēts cits risinājums.
Vienlaikus nolemts, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji nevarēs darboties starppilsētu pārvadājumos.
Darba grupa tuvākajās nedēļās plāno doties uz Igauniju, lai iepazītos ar kaimiņvalsts pieredzi un kļūdām kopbraukšanas pakalpojumu ieviešanā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu Autopārvadājumu likuma izskatīšanai otrajā lasījumā plānots pagarināt, lai ļautu darba grupai pie jaunā regulējuma strādāt ilgāk.
Taujāts, vai šos visus darbus nevajadzēja veikt pirms likumprojekta iesniegšanas parlamentā, Smiltēns atbildēja noraidoši, uzsverot, ka citādi šis jautājums uz priekšu nevirzītos vispār.
6. oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli tika atbalstīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas pakalpojumus.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās likumprojektu būtiski uzlabot, izveidojot darba grupu deputāta Edvarda Smiltēna (V) vadībā, kurā darbosies deputāti, pārstāvji no Autotransporta direkcijas, Satiksmes ministrijas, taksometru nozares, Valsts ieņēmumu dienesta un citām iesaistījām pusēm, lai, likumprojektu skatot otrajā lasījumā, to varētu pilnveidot.
Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Autotransporta direkcija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kā arī taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei tiek piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā.
