"Nekādu pārsteigumu "airBaltic" nu jau auditētajā gada pārskatā nav, uzņēmums pērn strādājis ar 34,2 miljonu latu lieliem zaudējumiem," laikrakstam sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Šovasar bijušais "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks sacīja, ka auditori atsakās apstiprināt "airBaltic" gada pārskatu tāpēc, ka nav skaidrības par kompānijas tālāko likteni, proti, valsts kā akcionārs nav piekritis palielināt finansiālās problēmās nonākušās lidkompānijas pamatkapitālu.
Taču kā vēlāk izskanēja no dažādām valdībai pietuvinātām personām, auditoru "PricewaterhouseCoopers" mulsinājušas arī "airBaltic" valdes noklusētās finanšu saistības pret trešajām personām jau 2008. un 2009. gadā.
Tolaik lidsabiedrība SAS "airBaltic" vietā bija uzņēmusies dažādas finanšu saistības, piemēram, par degvielas piegādi. Šīs izmaksas bija sasniegušas 10,7 miljonu dolāru un, kad "airBaltic" tās šopavasar nevarēja nomaksāt, SAS draudēja ar maksātnespējas procesa pieteikumu. Tas aptuveni sakrīt ar laiku, kad bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka "airBaltic" finanšu stāvoklis ir kritisks, pēc kuriem "airBaltic" tika ierauts mēnešiem ilgās publiskās peripetijās.
Paralēli "airBaltic" gada pārskata apstiprināšanai notikusi arī kārtējā "airBaltic" padomes maiņa, aizgājušā Gintera Solingera vietā no valsts puses padomē iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Savukārt "airBaltic" privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) no padomes atsaucis nevis Latvijas Krājbankas bijušo valdes locekli Mārtiņu Zalānu, kā to varēja sagaidīt saistībā ar Latvijas Krājbankas krahu, bet gan Andreju Kutasinu, kurš šā gada oktobrī tika iecelts "airBaltic" padomē kā pieredzējis Krievijas banku speciālists. Viņa vietā padomes locekļa pienākumus atkārtoti pildīs Ilmārs Razumovskis.
"Akcionāru sapulcē nav izdevies gūt pārliecību, ka BAS varēs turpināt ieguldīt "airBaltic" solītos līdzekļus, lai gan šī solījuma izpildei BAS vēl ir laiks līdz 15. decembrim. Ja BAS naudu neieguldīs, valsts varētu vai nu pārņemt visas airBaltic daļas, vai lemt par lidkompānijas attīstības sašaurināšanu, taču ne viens, ne otrs scenārijs pašlaik vēl valdībā nav diskutēts," laikrakstam sacījis Matīss.