Lielāko tīklu aptiekās pastāv saraksti ar zālēm, kas būtu jāiesaka pircējiem, un par to pārdošanu tiek izmaksāti bonusi, pētījumā atklājuši Latvijas radio žurnālisti.
Tāpat noskaidrots, ka daudzviet tiek mērīts farmaceita pārdoto zāļu "vidējais čeks", proti, par cik lielu summu vidēji iepērkas viens pircējs pie konkrēta aptiekāra.
Tiesa gan, vairāki no Latvijas radio intervētajiem farmaceitiem apgalvo, ka šos ieteikumus un motivācijas sistēmas ignorē un klientiem iesaka to, kas, viņuprāt, ir vislabākais. Savukārt aptieku tīklu vadība noliedz neētiskumu šādā sistēmā, bet nozares ministrija tam neredz risinājumu.
"Tas ir ļoti grūti, kad no tevis gaida, ka cilvēkam iesmērēsi kaut kādu mēslu," žurnālistiem atklājusi kāda farmaceite, kura vēlējusies palikt anonīma.
Eksperimentā četru tīklu - "Mēness aptieka", "Apotheka", "Benu" un "Euroaptieka" - aptiekās Latvijas radio pamanīja, ka, piemēram, "Mēness aptiekās" dažādām kaitēm ieteica "Jonax" zīmola produktus. Savukārt "Europatieka" farmaceite pēc simptomu nosaukšanas ieteikusi uztura bagātinātājus "Live Well".
Citviet aptiekāres ieteikušas daudzus produktus, un centušās tos visus arī pārdot.
Tomēr pēc anonīmām sarunām ar visu šo ķēžu pārstāvjiem Latvijas radio secina, ka visos aptieku tīklos strādā daudzi godprātīgi profesionāļi, kurus tiešām interesē katra pacienta vajadzības, tomēr viņiem neklājas viegli. Reizēm nākoties pat izdomāt ļoti radošus risinājumus, lai darba devējs būtu mierā un farmaceits - ar tīru sirdsapziņu.
Viens no šādiem trikiem ir vidējā pirkuma summas palielināšana. Ja cilvēks iegādājas tikai plāksteri vai ko tamlīdzīgu, tad tas samazina vidējā pirkuma summu. Daudzviet noteikta vēlamā vidējā summa. "Taču, ja kāds nopērk oglīti un kāds cits pēc tam ļoti dārgu krēmu par 50 eiro, tas izlīdzinās," stāsta viena no anonīmajām farmaceitēm.
Savukārt, ja cilvēks par nelielu pirkumu maksā skaidrā naudā, tad farmaceiti cenšas neizsist čeku, šos nelielos pirkumus sakrāt un vēlāk noformēt vienā čekā, lai tādējādi palielinātu vidējā pirkuma summu.
Aptiekās atrodas arī saraksti ar zālēm, ko būtu jāpiedāvā prioritāri, tomēr tas, vai farmaceiti jūtas spiesti to darīt, ir atkarīgs no katras atsevišķas aptiekas vadītāja. Bonusi par šo zāļu pārdošanu gan ir nelieli, stāsta "Apotheka" darbinieki.
Sākotnēji tīkla vadība šādu faktu noliedz, bet vēlāk uzsver, ka tie ir tikai daži produkti.
Savukārt "Benu aptiekās" pārdoto produktu apjoms tiek skaitīts uz visu aptieku un bonusi izdalīt uz visiem tajā strādājošajiem. Šī tīkla vadība prasības skaidro ar saimniecisku aprēķinu - katrai aptiekai izvirzīti apgrozījuma mērķi, lai tā varētu sevi vismaz atpelnīt. Individuālas piemaksas vadība uzskata par neētiskām, tomēr atzīst, ka ir prioritātes par to, kuru medikamentu ieteikt katrā līdzvērtīgu zāļu grupā.
"Mēness aptiekās" ir īpaši saraksti ar precēm, kas būtu jāpārdod vairāk. Visvairāk tiek motivēta "Jonax" zīmola preču pārdošana. Uzņēmuma vadība nenoliedz piemaksas darbiniekiem par konkrētu preču ieteikšanu.
"Euroaptiekā" bonusi pienākas par "Live Well" uztura bagātinātāju pārdošanu. To kompānijas vadītājs Latvijas radio žurnālistiem atteicies komentēt.
Veselības ministre Anda Čakša medijam atzīst - šāda sistēma nav ētiska, tomēr viņa neredz tam risinājumu.
