Apvienojot Latvijas elektronisko sakaru sniedzēju "Lattelecom" un Latvijas mobilo sakaru operatoru "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), ievērojami pieaugtu abu uzņēmumu vērtība, norādīja Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
""Lattelecom" valde ir iesniegusi savu priekšlikumu par LMT akciju izpirkšanu un uzņēmumu apvienošanu. Valdībai ir jāizvērtē, ar kādu mērķi šīs akcijas ir valsts īpašumā un ko valdība ilgtermiņā grib ar tām darīt. Vai tā vēlas palikt šajā segmentā, kur valda augsta konkurence, un vienkārši turpināt saņemt dividendes?" jautāja Gulbis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī šajā gadījumā kaut kas ir jādara, jo LMT dividendēs kopš 2008.gada samazinājums ir ļoti straujš. "Arī turpmāk nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi maksās vairāk dividenžu. Arī pārdot "Lattelecom" un LMT atsevišķi būtu bezjēdzīgi, jo, tos apvienojot, ievērojami pieaug abu uzņēmumu vērtība. Ieguvums abiem akcionāriem, tai skaitā valstij un tātad katram tās pilsonim, pēc mūsu aprēķiniem ir tuvu pie 300 miljoniem eiro - gan no sinerģijas efekta, gan no naudas iemaksas, ko akcionāri varētu saņemt, "Lattelecom" pērkot LMT akcijas, gan arī no tā, ka apvienotam uzņēmumiem ir augstāks vērtības reizinātājs. Uzskatam, ka ieguvēji būs klienti ar iespēju pirkt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus no viena piegādātāja, ātrāk sajust ieguvumus no veiktajām investīcijām, tīklu paplašināšanas," klāstīja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzina, ka tāpat pastāv iespēja nedarīt neko, norādot, ka tas piekopts jau gadiem. "Brīdī, kad nekādas briesmas nedraud, bet problēmas var būt nākamajai vai aiznākamajai valdībai, tas ir pietiekami veiksmīgi strādājis. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai valdība saprot, ka gan pasaules, gan Eiropas telekomunikāciju ekosistēmā pašlaik notiek milzīgas pārmaiņas un Latvijas līderpozīcijas, kuras ir grūtā darbā iegūtas, var tikt aizslaucītas līdz ar lielo tirgus pārdali, jo konsolidācija notiek visur. Savukārt mēs pašlaik vienkārši stāvam un skatāmies. Tas ir izdarīts arī Igaunijā un tur nav ne cenas cēlušās, ne konkurence ir izkropļota. Tieši otrādi – iedzīvotājiem ir iespēja saņemt jaunus inovatīvus pakalpojumus," sacīja Gulbis.
Jau vēstīts, ka LMT un "Lattelecom" valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības triju ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.
LMT un "Lattelecom" iespējama apvienošana tiek vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem.
Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.
Tāpat ziņots, ka valdība šogad marta sākumā nolēma atjaunot darba grupu par LMT un "Lattelecom" pārvaldību. Darba grupai būs jārisina sarunas ar skandināvu koncernu "TeliaSonera" par "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību.
Darba grupai līdz 1.jūlijam jāizstrādā starpziņojums par abu uzņēmumu nākotni, savukārt līdz 1.septembrim jābūt gatavam gala ziņojumam.
"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" patlaban pastarpināti pieder 49% " Lattelecom " daļu, bet Latvijas valstij - 51%.
Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).
