Foto: DELFI
Eiropas Komisijai (EK) sagatavots dokuments, kura mērķis ir apturēt nupat sākto TEC-2 rekonstrukciju, ceturtdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).

DB atgādina, ka TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija izmaksās ap 360 miljoniem eiro (253 miljoni latu), par šo projektu jau ir noslēgti līgumi ar vairākām ārvalstu kompānijām, piemēram, ar "Siemens" un "General Electric", kas piegādās tikai šai spēkstacijai specifiskas komponentes. Ja projekts tiek apturēts, radušās papildu izmaksas "Latvenergo" un līdz ar to Latvijas valstij un patērētājiem, pēc DB rīcībā esošām aplēsēm, varētu pārsniegt 150 miljonus latu.

DB rīcībā esošo vēstuli uz teju 20 lappusēm parakstījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga. Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam. Dokumentu Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi šā gada 5. novembrī, ko varētu darīt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, savu vēlmi piedalīties šī dokumenta iesniegšanā Briselē DB pauda arī ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks enerģētikas jautājumos Edgars Vīgants, ziņo DB.

Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 miljonus latu. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar Eiropas Komisiju, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts. Tāpat norādīts, ka TEC-2 projektam līdz ar to ir lielākas priekšrocības nekā citām potenciālām, piemēram, biomasas stacijām. Turklāt, tā kā TEC-2 strādās uz dabasgāzes bāzes, tas apdraud Latvijas solījumu izpildīšanu ES par to, ka līdz 2020. gadam vismaz 40% no valstī saražotās elektroenerģijas būs no atjaunojamiem energoresursiem.

"Ļoti ceram, ka Eiropas institūcijas mūsos ieklausīsies un liks apturēt šo dārgo un neefektīvo projektu, kas apdraud valsts zaļās enerģijas mērķu sasniegšanu," DB sacīja Blumberga. Viņasprāt, visas runas par to, ka 400 MW TEC-2 vai Kurzemes ogļu stacijas ir jābūvē bāzes jaudu trūkuma dēļ, "ir lielu onkuļu spēles". "Trūkst jaudu? Sakārtosim energoefektivitāti un jaudas atradīsies!" uzskata profesore. "Tumsā taču nepaliksim, nedzīvojam uz salas. Mums apkārt ir Ziemeļvalstis un Krievija, kas grib mums elektroenerģiju pārdot, ja mums tās pietrūktu pašiem. Kāpēc Latvijā vajag kaut ko būvēt, lai pēc tam nelietotu, kā tas ir ar Rīgas TEC, kas ievērojamu gada daļu arī pašreiz vienkārši stāv?" spriež Blumberga.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kas savulaik strādājis arī enerģētikas komisāra Andra Piebalga komandā, DB pieļāva, ka Eiropas Komisija pēc iesnieguma saņemšanas varētu likt pārskatīt TEC-2 atbalsta shēmu. "Jaudas maksājumus atceļot, pagarināsies TEC-2 atmaksāšanās laiks, iespējams, ka bankas, kuras "Latvenergo" aizdevušas naudu projektam, varētu pārskatīt savus aizdevumus, kas nav sevišķi patīkami, ņemot vērā, ka "Latvenergo" kredītreitings pašlaik ir diezgan zems. Iespējams, ka tas sadārdzinātu elektroenerģijas cenu patērētājiem," lēš Ozoliņš.

Blumberga atbildēja, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kādas izmaksas saistās ar projekta pārtraukšanu, taču pieļāva, ka, iespējams, labāk ir samaksāt sodu, nekā turpināt nevajadzīgu projektu.

"Šobrīd TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta noris atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un rekonstrukcijas laika grafikam, un tās apturēšana pat teorētiski nav iespējama," DB sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš piebilda, ka TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta pēc būtības ir divu esošo, morāli un tehniski novecojošo koģenerācijas iekārtu aizvietošana ar šobrīd pasaulē modernāko kombinētā cikla bloku. Nepieņemot lēmumu par rekonstrukcijas otrās kārtas uzsākšanu, būtu apdraudēts ne tikai Latvijas elektroapgādes drošums, bet arī Rīgas siltumapgādes drošums, jo esošās tvaika cikla koģenerācijas iekārtas stingrāku vides prasību un zemās efektivitātes dēļ 2014. gadā tiktu slēgtas, kā rezultātā TEC-2 elektriskā jauda samazinātos par 220 MW, bet siltuma jauda par 406 MW.

"TEC-2 otrā kārta, līdzīgi kā citas koģenerācijas elektrostacijas Latvijā, darbojas vienotā koģenerācijas atbalsta shēmā. Iepirkuma cenas un nosacījumus visām koģenerācijas stacijām Latvijā nosaka Ministru kabinets. Un, tā kā TEC-2 nesaņem un nesaņems nekādu individuālu valsts atbalstu un atbalsta intensitāte shēmas ietvaros nav pārmērīga, tad "Latvenergo" neredz nekādus iemeslus būtiskai koģenerācijas elektroenerģijas iepirkuma nosacījumu maiņai," uzsver Bariss.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) norādījis, ka ir dzirdējis par šādu dokumentu, ko gatavojas iesniegt Eiropas Komisijā, bet redzējis to neesot. Viņš uzsver, ka nav taisnība, ka TEC-2 rekonstrukcija nav bijusi saskaņota. "Projekts ir skaņots ERAB, un šī banka vēl pauda savu aizvainojumu, ka mēs atļāvāmies šī projekta novērtējumu paprasīt arī Pasaules Bankai. Par to, ka TEC-2 rekonstrukcija šī iesnieguma dēļ varētu tikt apturēta, ir pāragri runāt. Tas būtu valstij finansiāli neizdevīgi. Acīmredzot tiem cilvēkiem, kas šo dokumentu ir parakstījuši, ir sava izpratne par enerģētiku, bet es negribu viņus apvainot kaut kādu interešu lobēšanā. TEC-2 rekonstrukcija ir nozīmīgs projekts Latvijā no jaudu drošības viedokļa," norāda ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!