Līvānu novada zemnieks Pēteri Turkopolis ”Latvijas Avīzei” stāstījis, ka investori, esot no Saūda Arābijas, un viņi ir gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt.
Potenciālie investori prasot vienu - lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem. Tie vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk, raksta avīze.
"Būs mums jauna rūpnīca, būs jaunas darba vietas, cilvēki atgriezīsies, atkal pildīsies skolas un bērnudārzi," tā savas dzimtās puses nākotni redz Turkopolis. "[..] Visi meži pilni ar malku, jātīra tik ārā."
Tagad zemnieki bieži nemaz nešķirojot, kas derētu dedzināmai malkai, kas papīrmalkai, visu aizlaižot krāsnī. Celulozes rūpnīca ļautu nopelnīt vairāk, uzskata Turkopolis.
”Latvijas Avīze” vēsta, ka Latvijā pērn nocirsti vairāk nekā 4,5 miljoni kubikmetru papīrmalkas. Lielākā daļa no šī apjoma – nepilni 4 miljoni kubikmetru – eksportēti. Tā praktiski ir visa papīrmalka, kas der celulozes ražošanai. Pusi šī sortimenta apjoma iegūst VAS "Latvijas valsts meži" ("LVM") apsaimniekotajās platībās.
SIA "Nord Papyrus" valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs, kurš pārstāv potenciālos rūpnīcas cēlājus, norādījis: "Mēs prasām dokumentu no Ministru kabineta vai Ekonomikas ministrijas, kas kaut vienā teikumā apliecinātu, ka Latvijas valdība šo projektu atbalsta. Taču mums saka – nekādā gadījumā! Tas esot pretrunā ar brīvās konkurences likumiem. Divas reizes 2010. un 2011. gadā esam piedalījušies Lielo investoru padomes sēdē. Tur mums stāstīja, ka daudz koksnes nākotnē vajadzēs kurināmajam Lielbritānijā un ka 2030. gadā arī Latvijā degvielu ražos no koksnes."
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, paužot meža nozares viedokli, sacījusi, ka Meža konsultatīvās padomes sēdē šobrīd cirkulējošais celulozes rūpnīcas celtniecības projekts netika atbalstīts, jo attīstītāju aprēķini nozares lielos spēlētājus nepārliecināja.
”Tajā pašā laikā doma, ka šāda rūpnīca Latvijā varētu tikt uzcelta, nav izslēgta. Taču par prioritāti turpmākajos gados nozare uzskata jau esošo uzņēmumu atbalstīšanu, lai tie varētu realizēt inovatīvas idejas un sākt ražot jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Jau izveidotas un strādājošas ražotnes paplašināt un attīstīt ir vieglāk un lētāk nekā radīt jaunas,” ”Latvijas Avīzei” norādījusi ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
