Labi pazīstamā vieglo taksometru kompānija "Baltic Taxi" izveidojusi milzīgu - vairāk nekā 150 kompāniju - tīklu, kas tai ļauj valstij faktiski nemaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Kompānijai 2015. gadā ar maksātnespējas palīdzību arī izdevies izvairīties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vairāk nekā 400 tūkstošu eiro lielā uzrēķina, vēsta raidījums.
Raidījums atgādina, ka "Baltic Taxi' zīmola tīklu šobrīd pārstāv Jānis Naglis, kurš vienlaikus ir arī padomes loceklis Latvijas darba devēju konfederācijā, kas ir valdības sociālais partneris un dod dažādus padomus, tajā skaitā arī nodokļu jomā un ēnu ekonomikas apkarošanā. "Šī nav ēnu ekonomika," par izveidoto sistēmu raidījumam sacījis pats Naglis, apgalvojot, ka "Baltic Taxi" izvēlētā uzņēmējdarbības forma esot pilnīgi legāla.
Raidījums vēsta, ka shēma darbojas šādi: vairāk nekā 150 kompānijas nomināli piederot pašiem taksometru šoferiem, kas izmantojot "Baltic Taxi" zīmolu, mašīnas un zvanu centru. Tie visi pārsvarā esot mikrouzņēmumi, un, pēc Nagļa raidījumam teiktā, šoferi tos dibinājuši paši, un tāpēc tie ir mazie uzņēmēji.
Tomēr raidījums atklājis, ka tā tas nav, jo finanšu plūsmu šo uzņēmumu kontos organizējot pilnvarota persona, pārsvarā Ilze Palmbaha, kura esot jāpilnvaro tiklīdz šoferis tiekot pie uzņēmuma. Viņa esot viena no Latvijas labākajām grāmatvedēm, kas šobrīd vada Latvijas grāmatvežu asociāciju, bet Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē Ilzi Palbmahu kā nodokļu konsultanti algojusi Finanšu ministrija.
"Ir konkrēta, pilnvarota persona, kura darbojās tavā vietā. Tu viņu pilnvaro principā, ja tu gribi to bankas kontu, tu viņu pilnvaro un viņš tur darbojās," raidījumam atklājis kāds taksists, kurš darbu "Baltic Taxi" pametis nesen un kuram arī bijis savs mikrouzņēmums.
"Jā, visus maksājumus, visu viņš pārskaita. Licences viņš tai mašīnai pērk, kas ir tā pilnvarotā persona. Viņš visu dara. Viņam [šoferim] nekas nav jādara, viņam ir tikai jāaizbrauc un jāparaksta dokumenti," raidījumam stāsta bijušais taksists.
Daudzo mikrouzņēmumu sistēma ļaujot ekonomēt uz sociālajām iemaksām par šoferiem, taču šāda uzņēmuma sadalīšana daudzos mazos, kas lielākoties darbojoties ar "borta" vārdu, ļaujot nemaksāt arī PVN.
Šobrīd valsts noteiktais uzņēmuma apgrozījuma slieksnis, kad jāreģistrējas un jāmaksā PVN, ir 50 tūkstoši eiro gadā, taču gandrīz neviens no "Baltic Taxi" mikrouzņēmumiem tādu neesot sasniedzis, jo visi darbojoties apmēram 48 līdz 49 tūkstošu eiro gada apgrozījuma robežās, un maksājot vien mikrouzņēmuma nodokli 9% apmērā, kas no katras kompānijas esot apmēram četri tūkstoši eiro gadā.
Raidījums norāda arī uz vairākām sakritībām, kas liecinot, ka patiesais labuma guvējs no "Baltic Taxi" aizvien varētu būt bijušais premjers un politiķis Andris Šķēle, kura ģimene kā lielākais akcionārs šajā uzņēmumā pastarpināti caur "Liepājas autobusu parku" bijusi pirms "Baltic Taxi" maksātnespējas. Tagad "Baltic Taxi" zīmolu esot ieguvis Sergejs Seņkāns, taču viņš esot bijis Šķēles deputāta palīgs 10. Saeimā.
Tāpat viena no "Baltic Taxi" zīmola lietotājiem - firma "Taxi Now" - pieder Jānim Bērziņam, kurš vienlaikus ir padomes priekšsēdētājs arī tādā uzņēmumā kā "MCH Investīcijas". Uzņēmuma valdē savukārt ir bijušais politiķis Ainārs Šlesers un arī Edgars Šķenders, kuram bijis kopīgs bizness ar Šķēles sievu un meitām "Liepājas autobusu parkā" un citos uzņēmumos. Raidījums norāda, ka arī grāmatvedei Palmbahai bijusi sasaiste ar Šķēles uzņēmējdarbību. Pēc "Lursoft" informācijas, viņa kā grāmatvede apkalpojusi arī tādu uzņēmumu kā "Vaļņu nams 11" , kurā šobrīd viena no valdes loceklēm ir Šķēles meita Madara Šķēle-Dupate.
"Aizliegtais paņēmiens" izpētījis, ka 400 tūkstošu eiro lielo nodokļu uzrēķinu par 2013. gadu un 2014. gada pirmo pusi "Baltic Taxi" VID aprēķināja 2015. gada sākumā, uzskatot, ka tobrīd lielās kompānijas "Baltic Taxi" sadalīšana daudzās mazās nav korekta un vērtējama kā nepamatota nodokļu optimizēšana. Pēc uzrēķina "Baltic Taxi" sākotnēji pārtapa kompānijā "Baltijas taksometrs", kas 2015. gadā pieteica maksātnespēju.
Raidījums piebilst, ka "Baltic Taxi" neesot vienīgais uzņēmums taksometru nozarē, kas cenšas optimizēt nodokļu nomaksu. Līdzīgu daudzu uzņēmumu sistēmu ir izveidojusi kompānija "Panda Taxi", kuras zīmols arī ir vienās rokās, bet tā izmantotāji ir daudzas dažāda izmēra kompānijas.
Izņemot pašu zīmola turētāju, kas nodokļos pērn samaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus eiro, citas kompānijas ar lielu nodokļu nomaksu neizceļoties. Piemēram, firma "Tommot", kam licencētas vairāk nekā 70 automašīnas, 2015. gadā nodokļos samaksāja 23 tūkstošus eiro, kas, lai gan varētu šķist daudz, taču, rēķinot nodokļu slogu vienai automašīnai, esot ap 320 eiro gadā.
Firma "Artimaks", kas pārvalda astoņas mašīnas, pērn nodokļos pērn samaksājusi 3,6 tūkstošus eiro, kas atbilst apmēram 450 eiro vienai automašīnai. Savukārt firma "MČS", kas arī darbojas ar "Panda Taxi" zīmolu, un kam licencētas 33 automašīnas, nodokļos gadā pērn samaksāja 4,74 tūkstošus jeb nepilnus 150 eiro par mašīnu, atklāj raidījums.
Pēc raidījuma aplēsēm valsts no takšu biznesa kopumā gadā neiekasē četrus miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
