Saskaņā ar 2014.gada 24.oktobrī starptautiskās šķīrējtiesas Parīzē pasludināto spriedumu, Kirgizstānas valdībai bija jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru.
Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju, arbitrāžas sprieduma neizpildes gadījumā uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana un turpmāk Kanādas tiesa lems par arbitrāžas sprieduma piespiedu izpildi Kanādā.
Tiek uzsvērts, ka brīdī, kad Belokoņs saņems Starptautiskā šķīrējtiesas piespriestos 16,5 miljonus, viņš Latvijā maksās kapitāla nodokli. Aptuvenā nodokļa summa, kas sprieduma izpildes gadījumā nonāks valsts budžetā, ir 750 000 ASV dolāru.
Kā norādīts Belokoņa paziņojumā medijiem, 2010.gada aprīlī pēc vardarbīgā apvērsuma un politiskās varas maiņas Kirgizstānā jaunās varas pārstāvji pretlikumīgi atņēma viņam piederošo "Manas Bank".
Saistībā ar bankas ekspropriāciju Belokoņs iesniedza prasību starptautiskajā arbitrāžā pret Kirgizstānas valdību. Prasību izskatīja speciāli šim strīdam saskaņā ar Latvijas un Kirgizstānas 2008.gadā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību izveidota starptautiska šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa secināja, ka nav pietiekošu pierādījumu, kas apstiprinātu Kirgizstānas valdības pamatojumu bankas pārņemšanai. Tiesa norādīja, ka pirms bankas pārņemšanas veiktie bankas auditi neuzrāda nekādas noziedzīgu aktivitāšu pazīmes.
Starptautiskā tribunāla spriedums "Manas Bank" lietā ir viens no daudziem starptautisko šķīrējtiesu lēmumiem, kas liek Kirgizstānas valdībai izmaksāt miljoniem vērtas kompensācijas ārvalstu kompānijām. Pēc Kirgizstānas valdības datiem, uz šodienu pret Kirgizstānu ir vērstas 8 starptautiskās tiesvedības par kopējo summu par vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Piecās tiesvedībās jau ir pieņemts lēmums, bet trīs vēl atrodas izskatīšanas procesā, norāda Belokoņs.
