Precīzu ietekmi uz deficītu pēc uzkrājuma metodoloģijas būs iespējams novērtēt pēc privātā investora ieguldījumiem atbilstoši tā daļai uzņēmumā, skaidro FM.
Ministrija informē, ka Ministru kabineta otrdienas lēmums ieguldīt lidsabiedrībā 57,6 miljonus latu paredz iespēju valsts aizdevumu pārvērst par ieguldījumu "airBaltic" kapitālā jeb to kapitalizēt. "Citiem vārdiem sakot, kapitalizācijas gadījumā palielinātos sabiedrības kopējais kapitāls, un attiecīgi tiktu nodrošināta nepārtraukta lidsabiedrības darbība," skaidro FM.
Brīdī, kad privātais investors būs izpildījis visus nosacījumus, aizdevums tiks izsniegts saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību. Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs pret aizdevuma izsniegšanu, tiks slēgts atbilstošs aizdevuma līgums un nodrošinājuma līgums, vēsta ministrija.
FM uzsver, ka patlaban kopējie finanšu resursi VK vienotajā kontā Latvijas Bankā ir pietiekami aizdevuma izsniegšanai lidsabiedrībai "airBaltic" nepieciešamajā apjomā.
Jau ziņots, ka valdība ir sagatavojusi vienošanās projektu par nacionālās lidsabiedrībais "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, kas paredz no valsts puses ieguldīt aviokompānijā 57,6 miljonus latu, bet no privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) puses - 50 miljonus latu. Valdības un BAS vienošanās projekts arī paredz lauzt veco akcionāru līgumu.
Pēc valdības slēgtās sēdes premjers Valdis Dombrovskis (V) skaidroja, ka valsts naudu ieguldīs tikai, ja privātais akcionārs - BAS - līdz ceturtdienai izpildīs visas valdības izvirzītās prasības: nomainīt pašreizējo lidsabiedrības prezidentu Bertoltu Fliku vadītāja krēslā, mainīt statūtus, lauzt iepriekšējo akcionāru līgumu un citus.
Visi valdības nosacījumi BAS valsts naudas ieguldīšanai ir uzskaitīti vienošanās projektā, kas ir ļoti apjomīgs dokuments, portālam "Delfi" skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. Vienošanās projektā paredzētajos nosacījumos ir gan tie, kurus BAS ir nodrošinājis, gan tie, kā izpilde vēl ir procesā - arī apliecinājums par privātā akcionāra maksātspēju un naudas esamību ieguldīšanai pamatkapitālā.
Ceturtdien paredzēta "airBaltic" akcionāru sapulce, līdz kurai ir jāparaksta līgums par pamatkapitāla palielināšanu. Jau ziņots, ka valdība par iespējām glābt finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību aktīvi lemj jau vairāk kā mēnesi. Pēdējā valdības sēdē ceturtdien valdība nolēma prasīt privātajam "airBaltic" akcionāram - BAS - garantijas par spējām palielināt aviosabiedrības pamatkapitālu, jo iepriekš finanšu konsultants "Prudentia" paziņoja, ka ir tikai čaula un tam nav naudas ieguldījumiem "airBaltic".
BAS pēc valdības pieprasījuma arī atklāja, ka ir otrais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā. 50% BAS pieder Flikam, bet 50% - Bahamu salās reģistrētajai firmai "Taurus Asset Management", kurā kā patiesais labuma guvējs pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško, kurš arī apliecinājis BAS gatavību ieguldīt aviokompānijas pamatkapitālā aptuveni 50 miljonus latu. Otru daļu, proporcionāli savām akcijām, būtu jāiegulda valstij.
Valdība jau kopš augusta izskata vairākas lidsabiedrības glābšanas iespējas. Augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta. Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS.