Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas kopējie ieguldījumi plānoti 376,5 miljonu eiro apmērā, liecina AS "Latvijas Gāze" informācija.
"Latvijas Gāze" norāda, ka uzņēmuma prioritārais infrastruktūras objekts ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves, kam ir jāturpina modernizācija, un tiek arī domāts par krātuves iespējamo paplašināšanu saistībā ar plānoto sašķidrinātās dabasgāzes termināļu un Polijas-Lietuvas starpsavienojuma būvniecību.
Maijā "Latvijas Gāze" saņēma Latvijas un Lietuvas regulatoru atļauju virzīt Eiropas Savienības (ES) kopējo interešu projektu - Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas pirmo posmu, kas pretendē uz ES līdzfinansējumu. Savukārt oktobrī notiek šī projekta biznesa plāna publiskā apspriešana.
Kopējās pirmā posma izmaksas ir 89,7 miljoni eiro, no tiem paredzēts 37,5 miljonu eiro līdzfinansējums no ES, 6,9 miljonu eiro līdzfinansējums no Lietuvas pārvades uzņēmuma "Amber Grid" un 45,4 miljonu eiro "Latvijas Gāzes" ieguldījums. Par līdzfinansējuma piešķiršanu vēl lems Eiropas Komisija.
Pirmais modernizācijas posms noritēs no šā gada līdz 2018.gadam, un tas paredz urbumu, savākšanas punktu un kompresoru rekonstrukciju un jauna kompresora uzstādīšanu, kā rezultātā paaugstināsies krātuves drošība un dabasgāzes ieguves parametri pieaugs no 30 miljoniem kubikmetru dienā līdz 32 miljoniem kubikmetru dienā.
Otrais modernizācijas posms noritēs no 2019.gada līdz 2020.gadam, un tas paredz tālāku infrastruktūras modernizāciju, kā rezultātā dabasgāzes ieguves parametri pieaugs līdz 35 miljoniem kubikmetru dienā. Otrā posma investīcijas plānotas 45,3 miljonu eiro apmērā.
Trešais posms paredz gan tālāku infrastruktūras rekonstrukciju, gan piedāvā iespēju paplašināt krātuvi no pašreizējā aktīvā dabasgāzes apjoma 2,3 miljardi kubikmetru līdz 2,8 miljardiem kubikmetru. Krātuves paplašināšana būs pilnībā atkarīga no reģionālo infrastruktūras objektu attīstības un kaimiņvalstu uzņēmumu pieprasījumiem. Šāda projekta īstenošanai nepieciešama gan ES, gan kaimiņvalstu uzņēmumu finansiāla līdzdalība, jo tas paredz arī bufergāzes iegādi. Trešā posma prognozētās izmaksas ir 241,5 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka šā gada pirmos sešus mēnešus "Latvijas Gāze" noslēdza ar 10,7 miljonu eiro peļņu, kas ir par 0,01% mazāka nekā attiecīgajā posmā pērn, kad uzņēmuma peļņa bija 10,8 miljoni eiro, liecina "Latvijas Gāzes" neauditēts finanšu pārskats par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem.
Šogad sešos mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 266,4 miljoniem eiro, kas ir par 20,5% mazāk nekā attiecīgajā 2013.gada periodā.
Ieņēmumu samazinājums pret 2013.gada attiecīgo periodu saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības apjoma izmaiņām un to, ka šogad pirmajos sešos mēnešos naftas produktu kotāciju un valūtas kursu izmaiņu rezultātā rūpnieciskajiem lietotājiem un iedzīvotājiem tika piemēroti dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi, kas atbilda dabasgāzes tirdzniecības cenai, kas bija par 8,5% zemāka nekā 2013.gada pirmajos sešos mēnešos.
"Latvijas Gāzes" ieņēmumi, salīdzinot ar 2013.gadu, samazinājās gan rūpnieciskajā, gan mājsaimniecību klientu sektorā.
"Latvijas Gāzes" peļņa 2013.gadā bija 32,2 miljoni eiro. Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
