Ekonomikas ministrija (EM) publiskajai apspriešanai nodevusi izstrādātos valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna pazemes krātuve" (Inčukalna PGK) izmantošanas noteikumus, kas paredz izveidot attiecīgu nogabalu, ko iecerēts nodot lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram.
EM norāda, ka Inčukalna PGK pazemē gāze atrodas porainajā smilšakmens slānī nepilnu 25 kvadrātkilometru platībā, un šis pazemes dabasgāzes lauks stiepjas no "Sēnītes" gandrīz līdz pat Inciemam trīs novadu teritorijā - Krimuldas, Inčukalna un Sējas novadā.
"Ar Inčukalna PGK faktiski ir saprotama lietu kopība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Inčukalna PGK funkcionēšanu, proti, visas iekārtas, kas nodrošina tehnoloģisko procesu izpildi, lai dabasgāzi iesūknētu, uzglabātu un izsūknētu Inčukalna PGK," norāda ministrijā.
Šajā lietu kopībā ietilpst vismaz četras obligātas komponentes. Pirmkārt, zemesgabali, uz kuriem atrodas Inčukalna PGK darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas. Otrkārt, Inčukalna PGK pazemes daļa - ģeoloģiskā struktūra zemes dzīlēs, kurā, veicot noteiktu tehnoloģisku darbību kopumu, ir iespējams iesūknēt, uzglabāt un izsūknēt dabasgāzi, lai to piegādātu galalietotājam. Treškārt, tehnoloģiskās iekārtas, kuras nodrošina Inčukalna PGK darbību. Ceturtkārt, tehnoloģiskā jeb bufergāze, kuras pastāvīga atrašanās Inčukalna PGK pazemes daļā ir obligāts priekšnoteikums Inčukalna PGK darbības pilnvērtīgai nodrošināšanai.
EM uzsver, ka Inčukalna PGK darbība bez šo četru komponenšu vienlaicīgas kopības nebūtu fiziski iespējama un īstenojama.
Inčukalna PGK ir objekts, kas sastāv no virszemes daļas - ēkām un būvēm, kas aprīkotas ar nepieciešamajām tehnoloģiskajām iekārtām, un pazemes daļas - dabīgā veidojuma, un tās savienojošiem urbumiem un cauruļvadiem.
Enerģētikas likums nosaka, ka stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti - pazemes dabasgāzes krātuvju pazemes daļa - ir saglabājami valsts īpašumā. Likums "Par zemes dzīlēm" nosaka, ka zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu un zemes dzīļu vai to īpašību izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi.
EM uzsver, ka Inčukalna PGK ir stratēģiski svarīga nozīme enerģētikas nozares valsts politikas veidošanā, drošas energoapgādes nodrošināšanā Latvijas un Baltijas reģionā, kā arī energoatkarības no Krievijas mazināšanā.
Lai izpildītu Enerģētikas likumā noteikto, ņemot vērā, ka Inčukalna PGK zemes dzīļu derīgās īpašības tiek izmantotas visas sabiedrības interesēs, EM ar atsevišķu normatīvo aktu rosina noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu "Inčukalna pazemes krātuve", kura platība ir 83,954 kvadrātkilometri. Minētais nogabals tiks nodots lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram.
Kā ziņots, Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017. gada 3. aprīļa, kā arī uzņēmuma "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanas nosacījumus. Likums paredz, ka Inčukalna PGK nonāks dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora rīcībā.
Šā gada janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē izvērtās diskusijas par Inčukalna PGK īpašumtiesībām. Toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka Inčukalna PGK pazemes ģeoloģiskā struktūra pieder valstij.
Viņa informēja, ka 1995. gadā, kad Privatizācijas aģentūra izdeva rīkojuma projektu par gāzes objektu nodošanu privatizācijai, Latvijā nebija regulējuma par zemes dzīļu nodošanu privatizācijai. Savukārt 1997. gadā tika noslēgts LG privatizācijas līgums, kurā noteikts, ka Inčukalna PGK tiek nodots LG lietošanā. Bet 1998. gadā stājās spēkā Enerģētikas likums, kurā jau bija noteikts, ka Latvijas stratēģiski svarīgie enerģētikas objekti ir Daugavas hidroelektrostacija, augstsprieguma tīkli un Inčukalna PGK pazemes daļa.
"Enerģētikas likumā ir nostiprinātas valsts īpašumtiesības uz Inčukalna PGK ģeoloģisko struktūru. Inčukalna PGK ir valsts īpašums, un tas tiek nostiprināts arī jaunajā Enerģētikas likumā," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Savukārt LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzina, ka LG nekad nav teikusi, ka Inčukalna PGK pieder gāzes koncernam, taču, pēc Kalvīša domām, svarīgākais jautājums ir noskaidrot, kādā veidā pēc LG sadalīšanas šī infrastruktūra tiks nodota lietošanā nākamajam sistēmas operatoram.
"Likumā būtu jāparedz, ka pēc LG sadalīšanas sistēmas operatoram lietošanā tiks nodota Inčukalna PGK. Vai nu valsts ar īpašu likumu paredz atsavināt Inčukalna PGK, vai arī jāatrod veids, ka šis īpašums nav atdalāms no valsts gāzes infrastruktūras," sacīja LG vadītājs. Reizniece-Ozola piekrita, ka ir jādomā, kā Inčukalna PGK nodot lietošanā gāzes uzglabāšanas operatoram.