Maksātnespējas administratoru asociācija piektdien aicinājusi valdību izmantot Maksātnespējas likuma normas un nodrošināt Ķemeru sanatorijas uzturēšanu līdz sanatorijas izsolei. Vēlāk ieguldījumus valsts atgūtu no naudas, kas tiktu iegūta, pārdodot ēku, portāls “Delfi” uzzināja asociācijā.
„Gadījumos, kad maksātnespējas process skar valsts nozīmes objektus, piemēram, valsts nozīmes kultūrvēsturisko Ķemeru sanatorijas ēku, nepieciešams praktisks risinājums finansējuma piesaistīšanai, lai nodrošinātu īpašuma uzturēšanu," uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode, raksturojot situāciju, kas izveidojusies SIA „Ominasis Latvia" maksātnespējas procesā.
Šobrīd SIA „Ominasis Latvija" maksātnespējas procesa administratoram no saviem personīgajiem līdzekļiem jau ilgstoši nākas uzturēt Ķemeru sanatorijas ēku, algojot gan apsardzi, gan nodrošinot nama tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos, un līdz šim procesā ieguldīti jau vairāk nekā 120 000 eiro.
Administrators pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, pārņemot ēku valdījumā, ir veicis visus nepieciešamos darbus, kas saitīti ar notekūdeņu atbrīvošanu no ēkas, kā arī nodrošinājis, lai ēkā nenokļūtu jauni notekūdeņi. Tādēļ, kā norāda SIA "WP Construction", kas rekonstruēja Ķemeru sanatoriju, šobrīd, kad ēkā nav pieslēgta apkure, netiek būtiski pasliktināts ēkas konstruktīvo elementu stāvoklis.
Apkures pieslēgšanai, kas pēdējo reizi ēkā bijusi 2011./2012.gada ziemas sezonā, līdzekļus šobrīd nav iespējams rast, turklāt, lai nodrošinātu apkuri, vispirms nepieciešams veikt sistēmas auditu, kas izmaksātu aptuveni 60 000 eiro, un tikai pēc tam var uzsākt ēkas apkuri.
„Kaut arī šis maksātnespējas process ir īpašs ar to, ka uzturamā ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks objekts, jāatzīst, ka līdzīgas problēmas ir daudzos maksātnespējas procesos. Ja uz maksātnespējas pasludināšanas dienu uzņēmuma kontā nav nekādu līdzekļu, un kreditoriem nav iespēju finansēt procesa izmaksas, administrators tiek nostādīts ķīlnieka lomā, jo likums prasa nepieļaut aktīvu vērtības pasliktināšanos, taču līdzekļu tā nodrošināšanai nav," pauž Strode.
Maksātnespējas likums paredz, ka maksātnespējas procesa izmaksas sedz no parādnieka mantas, un, ja tas nav iespējams, tās var finansēt no parādnieka pārstāvja, administratora, kreditoru vai citu fizisko vai juridisko personu naudas līdzekļiem, tomēr realitātē situācijās, kad izmaksas ir ļoti lielas, šī likuma norma nestrādā, tomēr aktīvu uzturēšana joprojām paliek administratora atbildībā.
Ņemot vērā izveidojušos situāciju, Administratoru asociācija aicina valdību izmantot Maksātnespējas likuma normas, nodrošinot Ķemeru sanatorijas uzturēšanu un vēlāk atgūstot ieguldīto pēc izsoles norises.
Strode norāda, ka likums paredz šādu ieguldījumu atmaksu pat pirms norēķināšanās ar kreditoriem.
Jau vēstīts, ka "Ominasis Latvia" kreditoru sapulce pērn 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam par 4,6 miljoniem latu.
Jūrmalas dome vēlējās sanatorijas iegādei finansējumu aizņemties no Valsts kases, taču Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome prasīja pašvaldībai izpildīt virkni priekšnosacījumu, kas netika izdarīts.
Pēc tam administrators izsludināja īpašumu pirmo izsoli, kas nenotika, jo tai nebija pieteicis neviens pretendents. Viens no potenciālajiem pircējiem - Jūrmalas pilsētas dome - paziņoja, ka nepiedalīsies sanatorijas izsolē, jo Finanšu ministrijas izvirzītie nepamatotie nosacījumi faktiski liedz pašvaldībai iespēju saņemt aizņēmumu sanatorijas iegādei.
Kā ziņots, 2013.gada 1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa pasludināja "Ominasis Latvia" par maksātnespējīgu.
