Politiķis atzina, ka valdība nedrīkst gadiem ieturēt nenoteiktu pozīciju pret otra lielākā īpašnieka "Telia Sonera" aicinājumiem, tāpēc valdība ir apņēmusies oktobrī sniegt atbildi. Lai valdība pieņemtu labāko lēmumu, pašlaik turpinoties padziļināta šī jautājuma analīze.

Kučinskis atzina, ka argumenti pašlaik ir abās pusēs - gan tiem, kas piedāvā abus uzņēmumus apvienot, tādējādi iegūstot vēl lielāku spēlētāju, gan tiem, kas vēlas, lai abi uzņēmumi turpina darboties nodalīti.

"Varu teikt, ka būšu ļoti, ļoti uzmanīgs, lemjot par šo jautājumu," piebilda premjers.

Savukārt konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja "Vilgerts" partnere Jūlija Jerņeva uzskata, ka LMT un "Lattelecom" apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija.

Viņa norādīja, ka LMT un "Lattelecom" apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. "Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr "Telia Sonera" grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem - iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies," sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas "KPMG Baltics" piedāvāto risinājumu. "Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un "Lattelecom" apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem - "Telia Sonera" grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās "baltiem diegiem šūts"," sacīja Jerņeva.

"Tas nerunā par vērienīgajām naudas un laika investīcijām, kas nepieciešamas abu uzņēmumu novērtējuma veikšanai, pirms vispār būtu iespējams sagatavot realitātei atbilstošu abu uzņēmumu apvienošanās scenāriju KPMG ieteiktajā modelī. Tikai pēc abu uzņēmumu skrupulozas novērtēšanas būtu saprotams, cik procenti no jaunizveidotā uzņēmuma akcijām pienākas "Telia Sonera" grupai un cik - Latvijas valstij," turpināja eksperte.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka, ja novērtēšanas rezultāts liecinās, ka LMT ir vērtīgāks par "Lattelecom", tad, visdrīzāk, "Telia Sonera" grupai pienāksies jaunizveidotā uzņēmuma kontrolpakete. ""Telia Sonera" grupai atteikties no kontrolpaketes un pārdot savas akcijas biržā, kur cena par tām nav prognozējama, būtu neloģiski. Tāpēc, lai īstenotu KPMG ieceri par līdzvērtīgu daļu sadalījumu un panāktu, ka zviedri labprātīgi paraksta jaunu akcionāru līgumu, Latvijas valstij var nākties maksāt tiem prāvu kompensāciju. Pašlaik par šiem apstākļiem publiski netiek bilsts ne vārda, tāpat kā par to, kas segs "Telia Sonera" grupas zaudējumus, ja tādi radīsies, uzņēmumus apvienojot," uzsvēra advokāte.

"Arī vieglā peļņa, uz ko varētu cerēt, pārdodot savas apvienotā uzņēmuma "brīvās" akcijas biržā, nav tik viennozīmīga un prognozējama. Pārdodot Latvijas valstij piederošās akcijas biržā, to cenu neviens nevar prognozēt. Līdz ar to nav izslēgts, ka cerētā peļņa varētu nebūt ne uz pusi tik liela, cik gribētos. Ienākumu vietā šāds solis var nest arī zaudējumus," viņa piebilda.

Jerņeva arī uzskata, ka apvienojot abus uzņēmumus, zaudēs gan konkurence, gan Latvijas iedzīvotāji. "Pašlaik Latvijā nav neviena uzņēmuma ar tik lielu tirgus daļu interneta, TV, mobilo un fiksēto sakaru tirgos kā potenciāli apvienotajam LMT un "Lattelecom". Tādēļ abu uzņēmumu apvienošana izdaudzinātās sinerģijas un uzņēmumu efektivitātes celšanas vārdā radītu daudz nelabvēlīgu blakņu. Proti, apvienojoties LMT un "Lattelecom", tiktu radīts spēlētājs, kam, salīdzinot ar konkurentiem, būtu virkne vērā ņemamu priekšrocību. Šāds ekonomiskais spēks, dominējot tirgū, viennozīmīgi novājinās konkurentus, kā arī cels mazumtirdzniecības cenas. LMT un "Lattelecom" konkurenti pašlaik un arī tuvākajos gados nespēs izveidot līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvājumu un ir naivi cerēt, ka apvienotais uzņēmums neizmantos savas priekšrocības uz klientu un patērētāju rēķina," pauda Jerņeva.

Viņa prognozēja, ka ejot šo ceļu, jau pašlaik var teikt, ka vistuvākajā nākotnē Latvijas patērētājs būs spiests ar cerībām lūkoties pēc kāda starptautiska telekomunikāciju milža, kas varētu ienākt Latvijā, līdzsvarot spēkus tirgū un pielikt punktu apvienotā uzņēmuma dominancei. "Šī scenārija ietvaros esošie telekomunikāciju tirgus dalībnieki, kuri būtiski papildina valsts budžetu ar saviem nodokļu maksājumiem un nodarbina lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, būs spiesti iziet no Latvijas tirgus. Nav zināms, vai KPMG pētījumā ir ietvertas aplēses par to, kādas negatīvas sekas tautsaimniecībai zaudēto nodokļu un darba vietu ziņā nesīs LMT un "Lattelecom" apvienošana," sacīja Jerņeva.

"Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LMT un "Lattelecom" apvienošanu, būtībā rodas tikai viens jautājums - kurš būs ieguvējs? Ir skaidrs, ka apvienošanās darījums nav izdevīgs ne telekomunikāciju tirgus dalībniekiem, ne Latvijai, ne tās iedzīvotājiem," atzina eksperte.

Savukārt konsultāciju kompānija "KPMG Baltics" rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

"KPMG Baltics" piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, "Telia" un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Pētījumā secināts, ka integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52%, rēķinot pēc ieņēmumiem. Situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos liecina, ka šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai.

"KPMG Baltics" ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.

Kā konstatējuši pētījuma autori, tad, neapvienojot "Lattelecom" un LMT, pastāv būtisks risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidos integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu "Lattelecom" un LMT.

Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Sonera Holding B.V." uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, "Telia Company AB" - 24,5%, SIA "Lattelecom" pieder 23%, VAS "Latvijas Radio un televīzijas centrs" - 23%, bet Privatizācijas aģentūrai - 5%.

Savukārt uzņēmuma "Lattelecom" 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% - Dānijā reģistrētajai kompānijai "Tilts Communications".