Uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” saimnieki brīdinājuši Ekonomikas ministriju (EM), ka var vērsties Londonas šķīrējtiesā, prasot no Latvijas piedzīt 50 miljonus eiro, atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo informāciju, otrdien vēsta “TV3 ziņas”.
Prasība pret Latviju varētu tikt celta, jo Latvija investoru esot piekrāpusi pirms darījuma slēgšanas, neatklājot visu patiesību par uzņēmuma stāvokli. Saistībā ar iespējamās prasības celšanu jau notikušas konsultācijas ar kompāniju "Jones Day", vēsta TV3.
Tikmēr valdība kā lielākais kreditors apsver iespēju vērsties Latvijas tiesās, prasot "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēju. Patlaban kompānijas parāds ir ap 60 miljoniem eiro. "TV3" lēš, ka ir maz cerību, ka, izejot maksātnespēju un pārdodot rūpnīcu vēlreiz, naudu izdosies atgūt.
Jau vēstīts, ka otrdien valdība uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par situāciju "KVV Liepājas metalurgā" un nolēma pie šī jautājuma atgriezties nākamnedēļ, 24. maijā.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA "FeLM" sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas pazīmes. ""KVV Liepājas metalurga" piedāvājumi nav produktīvi," piebilda ekonomikas ministrs.
Tiesa, valdība otrdien analizēja uzņēmuma darbības scenārijus, taču PA tika uzdots tos nedēļas laikā precizēt.
PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs informēja, ka ir pāragri komentēt "KVV Liepājas metalurga" iespējamos darbības modeļus, taču uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk naudas. Savukārt Ašeradens atturējās sniegt plašākus komentārus saistībā ar augstu ārvalstu investīciju strīda risku.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka Ministru kabinets regulāri atgriezīsies pie jautājuma par "KVV Liepājas metalurga" nākotni.
Vaicāts par maksātnespējas procesu kā reālāko "KVV Liepājas metalurga" nākotnes scenāriju, Kučinskis uzsvēra, ka šāds process nav ierosināts, bet par uzņēmuma darbības nākotnes scenārijiem kopumā patlaban nevar runāt, jo valdība gaida papildu informāciju no PA meitassabiedrības.
"Latvijas interesēs ir neieguldīt vairāk naudas uzņēmumā, kā arī atgūt ieguldīto naudu, kas ir reāli iespējams, ja uzņēmums atsāk darbību," uzsvēra premjers.
Savukārt PA vadītājs skaidroja, ka valsts atgūstamā summa no uzņēmuma būs atkarīga no situācijas metalurģijas nozarē ne tikai Latvijā, bet globāli.
"Tagad situācija nozarē nedaudz uzlabojas. Ja situācija turpinās uzlaboties, varēsim runāt par normālām atgūstamām summām. Ja situācija pasliktināsies, tad aktīvu vērtība būs mazāka," skaidroja Loginovs.
Jau ziņots, ka valdība 22. martā pieņēma lēmumu sarunas par "KVV Liepājas metalurga" restrukturizāciju nodot PA dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.
