Jautājumu par krātuves attīstīšanu šonedēļ konferencē "Latvijas nacionālās intereses enerģētikā" aktualizēja AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis. "Latvenergo" patlaban veic izpēti par LNG termināļa būvniecību, un Balodis minēja, ka Inčukalna PGK aktīvais tilpums ir 2,3 miljardi kubikmetru, savukārt, ja termināļa jauda būs 2,5 miljardi, iespējams, jādomā par krātuves paplašināšanu.
Viņš arī teica, ka viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem ir sarunas ar dabasgāzes infrastruktūras turētāju un īpašnieku par tā infrastruktūras izmantošanu un investīcijām krātuvē. Pēc Baloža domām, sarunas jāsāk savlaicīgi.
Makaris teica, ka "Latvijas Gāze" domā par Inčukalna PGK paplašināšanu neatkarīgi no citiem apstākļiem, jo tas ir svarīgs infrastruktūras objekts un tajā tiek uzglabāta gāze arī citu valstu vajadzībām, kas ir daļa no kompānijas biznesa. "Eiropas Savienība (ES) jau ir piešķīrusi naudu, un Inčukalnā notiek rekonstrukcijas darbi. Tas nozīmē, ka ir atzīta krātuves reģionālā nozīme," norādīja uzņēmuma preses sekretārs un piebilda, ka kompānija cer saņemt ES finansējumu arī turpmāk.
Uzņēmums arī cer, ka starp Somiju un Igauniju tiks izveidots savienojums, līdz ar to krātuvi varēs izmantot arī Somijas vajadzībām.
Runājot par "Latvijas Gāzes" lomu jaunā LNG termināļa projektā, Makaris minēja, ka gāzes apgādes kompānija varētu darboties kā operators, uzglabājot un transportējot gāzi.
"Latvijas Gāze" atbalstot termināļa veidošanu Latvijā, jo saskata priekšrocības, kuru vidū ir arī krātuve. Pēc Makara vārdiem, Inčukalna PGK paplašināšana izmaksātu nesalīdzināmi mazāk nekā jaunas krātuves izveide.
Vaicāts par ES Enerģētikas direktīvas tā dēvētās Trešās paketes ietekmi uz infrastruktūras īpašumtiesībām, viņš teica, ka jautājums par pozīciju šajā jomā ir īpašnieku ziņā.
"Latvijas Gāzes" līdzīpašnieka SIA "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis "Nozare.lv" teica, ka jautājums par īpašumtiesībām ir sarežģīts. Sākotnēji viņš norādīja, ka "Latvijas Gāze" visu ir privatizējusi, taču vēlāk atzina, ka uzņēmumam monopoltiesības ir līdz 2017.gadam. Par to, kā situācija mainīsies pēc tam, viņš patlaban nevēlējās sniegt detalizētākus komentārus.
Vaicāts par "Latvijas Gāzes" lomu LNG termināļa projektā, Savickis pauda viedokli, ka uzņēmumam jāstāv uz divām kājām - viena kāja varētu būt cauruļvadu gāze, otra - LNG termināls. Līdz ar to "Latvijas Gāze" kā privāta kompānija varētu vienmēr izvēlēties - vai nu pirkt cauruļvadu gāzi, vai LNG, kas tiek importēta caur termināli. "Tas būtu drošības jautājums - varētu saņemt no diviem avotiem gāzi, līdz ar to varētu pirkt tur, kur ir lētāka gāze."
Pēc viņa vārdiem, pie šādas saprašanas lēnām nonāk arī "Latvijas Gāzes" akcionāri.
Komentējot šos plānus kontekstā ar valsts uzstādījumu būvēt LNG bez Krievijas investoru līdzdalības, Savickis pauda viedokli, ka tā ir sīkumaina pieeja. "Tad jārada divas struktūras, bet tas būs dārgāk un nepareizāk. Neredzu sevišķi, kur tā nauda un kas cels termināli," piebilda uzņēmējs.
Jau ziņots, ka Baltijas valstīm tuvākajā laikā jāpanāk politiska vienošanās par to, kurā no trīs valstīm atradīsies LNG terminālis. Sarunas par to vēl notiek, un galīgā atbilde jāsniedz jūnijā.