Foto: LETA

2017. gada klusākie, bet Latvijas ekonomikai nozīmīgākie ir darījumi, kuru rezultātā Latvijas valsts AS "Augstsprieguma tīkls" personā kļuva par lielāko dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāru ar 34,36% akciju paketi. Šī darījuma vērtība atklāta netika, taču provizoriskā "Conexus Baltic Grid" 34,36% akciju tirgus vērtība varētu būt 70-75 miljoni eiro, vērtē "Prudentia M&A Folio" apskata autori.

Latvijas valsts iegādājās "Conexus" akcijas no "Uniper Ruhrgas International GmbH" un SIA "Itera Latvija". Pēc šiem darījumiem Latvijas valsts kļuvusi par lielāko "Conexus" akcionāru ar 34,36% akciju paketi, tai seko "Gazprom" ar 34,1% akciju un "Marguerite Gas" ar 29,06% akciju.

Darījuma vērtības aplēsēm "Prudentia" izmantojusi vairākus rādītājus un secinājusi, ka kopējā "Conexus" uzņēmuma vērtība varētu sasniegt 225-235 miljonus eiro, bet provizoriskā "Conexus" 34,6% akciju tirgus vērtība varētu sasniegt 70-75 miljonus eiro. Vienlaikus "Prudentia" vērš uzmanību, ka tirgus vērtība ne vienmēr sakrīt ar darījuma cenu, jo darījuma cena ir balstīta uz pircēja un pārdevēja savstarpēju vienošanos, pamatojoties arī uz padziļinātās izpētes jeb "due diligence" rezultātiem. Tāpat mazākuma akciju paketes novērtējumā parasti piemēro diskontu saistībā ar samazinātu ietekmi uz uzņēmuma pārvaldību, kas teorētiski būtu piemērojams arī "Conexus" akciju iegādes darījumā.

Lai gan Latvija izvirzījusi mērķi iegādāties "Conexus" kontrolpaketi, līdz šim paziņojuma par šādu darījumu nav bijis. Tas norāda uz Latvijas valsts nespēju vienoties ar "Gazprom" par darījuma nosacījumiem, teikts "Prudentia M&A Folio" apskatā.

"Lai gan publiski paziņojumi no "Gazprom" puses par vēlmi pārdot savas "Conexus" akcijas nav bijuši, ir skaidrs, ka "Gazprom" atrašanās "Conexus" akcionāru starpā ir savā ziņā neērta gan Latvijas valdībai, gan arī pašam "Conexus" uzņēmuma esošajā sertificēšanas procesā. Kā risinājums šai potenciālajai problēmsituācijai varētu būt "Gazprom" akciju pārdošana Latvijas valstij pieņemam investoram, tādējādi Latvijas valsts ietaupītu būtisku līdzekļu apjomu, kā arī saglabātu esošo ietekmi uz "Conexus" darbību," teikts "Prudentia M&A Folio" apskatā.

Apskata autori vērš uzmanību, ka Latvijas valstij ir kontroles mehānismi pār gāzes pārvades uzņēmumiem un to akcionāriem, ko nosaka Nacionālās drošības likums.

"Prudentia M&A Folio" apskatā teikts, ka "Conexus" gadījumā valsts līdzdalībai var izrādīties stratēģiska nozīme saistībā ar pašlaik veidošanas procesā esošo Baltijas un potenciāli arī Somijas vienoto dabasgāzes tirgu. Tā kā vienota dabasgāzes tirgus izveide šādā agrīnā stadijā ir uzskatāma par lielā mērā politisku procesu, valsts ietekme uz "Conexus" kā lielākajam akcionāram var nostrādāt kā pozitīvs faktors, lai ļautu trīs valstu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras operatoriem izveidot vienotu dabasgāzes tirgus sistēmu. Gan "Amber Grid" Lietuvā, gan "Elering Igaunijā" ir attiecīgi Lietuvas un Igaunijas valstu īpašumā esoši uzņēmumi, kurus līdzīgi kā Latvijā abu valstu valsts īpašumā esošie enerģētikas infrastruktūras uzņēmumi iegādājās gāzes tirgus liberalizācijas un biznesa nodalīšanas rezultātā.

Vienlaikus "Prudentia M&A Folio" apskatā norādīts, ka "vecajā" Eiropā "Conexus" analogi dabasgāzes pārvades operatori dominējoši ir privātā kapitāla īpašumā un valsts ietekme uz šo biznesu pārsvarā ir tikai caur pakalpojumu cenu regulēšanu un atsevišķos gadījumos – stratēģisko rezervju uzglabāšanā.

Līdz ar to pēc vienotā Baltijas dabasgāzes tirgus izveides procesa noslēgšanās Latvijas valsts kā stratēģiskā akcionāra loma "Conexus" būs minimāla un tai piederošās akcijas "Conexus" varētu pārdot atklātā pārdošanas procesā stratēģiskajiem vai finanšu investoriem, secināts apskatā. "Prudentia" ekspertu ieskatā nav izslēdzams arī scenārijs, kur ilgtermiņā tiek izveidots vienots Baltijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Tas būtu loģisks solis, ievērojot Baltijas salīdzinoši nelielo tirgus apjomu.

"Prudentia M&A Folio" ir reizi četros mēnešos veidots Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās darījumu tirgus apskats. Pētījumā tiek aplūkotas gan kopējās tirgus tendences, gan arī sniegta "Prudentia" ekspertīze Baltijas valstīs aktuālā nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!