Kā iespējamais aizliešanas iemesls tiek minēts tas, ka kompānija maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām - Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām.
Oficiāli E.ON Ruhrgas" savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē un tos atturas komentēt arī AS "Latvijas gāze" (LG).
Kā vēsta laikraksts, to, ka kompānija no Baltijas tirgus varētu aiziet, apliecina arī tas, ka pirms dažām dienām no LG valdes ir aizgājis ilggadējais "E.ON Ruhrgas" pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.
Laikraksts atgādina, ka "E.ON Ruhrgas" ir 47,23% LG īpašnieks, Lietuvas gāzes uzņēmumā "Lietuvos Dujos" tam pieder 38,9%, bet "Eesti Gaas" - 33,66%. "E.ON Ruhrgas"pirkuma līgumu par LG akciju iegādi parakstīja 1997. gada 2.aprīlī.
Laikraksts atzīmē, ka LG privatizācijas līgumā pirmpirkuma tiesības uz "E.ON Ruhrgas" kapitāldaļām ir Latvijas valstij un, pēc neoficiālas informācijas, maksājamā summa varētu būt vismaz 100 miljoni latu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts gan laikrakstam atturējies komentēt iespējamo Latvijas valdības rīcību, jo no "E.ON Ruhrgas" nav saņemta oficiāla informācija par šī Vācijas investora plāniem.
Laikraksts pieļauj, ka Vācu kompānijai piederošās LG akcijas varētu iegādāties kāds no jau esošajiem LG lielākajiem akcionāriem.