Foto: F64
2010. gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozares lielākajiem uzņēmumiem ir izdevies atgūt daļu no 2009. gada krīzē zaudētajiem ražošanas apjomiem un arī neto apgrozījuma, situāciju vērtē paši nozares uzņēmēji un to rāda arī laikraksta "Dienas Bizness" veidotais nozares lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju sniegtajiem un "Lursoft" datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem, trešdien vēsta "Dienas Bizness".

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2010. saimnieciskajā gadā nozaru līderis ir AS "Liepājas metalurgs", otro un trešo pozīciju ieņem attiecīgi AS "Severstaļlat" (Metālapstrādes servisa centrs) un ļoti strauji apgrozījumu pieaudzējušais SIA "KMM Metāls". Līdz šim tikai vienam no nozares uzņēmumiem neto apgrozījums ir lielāks par 100 miljoniem latu.

Pētījuma rezultātu nekādā gadījumā nevar vērtēt kā perfektu, kas aptvertu visus vai gandrīz visus metālapstrādē un mašīnbūvē strādājošos uzņēmumus, jo Latvijā šajās nozarēs strādā ap 1200 uzņēmumu, norada laikraksts. Apkopoti tikai 92 metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums pēc SIA "Lursoft", asociācijas un pašu uzņēmēju datiem 2010. gadā bijis lielāks par vienu miljonu latu.

Tiesa gan, pēc laikraksta aplēsēm, šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, taču līderi ir tie paši. Vēl pirms vairākiem gadiem to metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums gadā bija viens miljons latu vai vairāk, bija ap 100.

Laikraksta aplēses, pēc gada pārskatu skaitļiem, liecina, ka 92 nozares lielāko uzņēmumu apgrozījums vidēji 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir pieaudzis teju par 35,5%. Tiesa gan, neto apgrozījuma kritumu dažādu iemeslu dēļ pērn uzrāda gandrīz desmitā daļa no lielākajiem nozares uzņēmumiem, tomēr pārējie – lielāku vai mazāku apgrozījuma pieaugumu. Sevišķi lielu apgrozījuma pieaugumu uzrāda metāla ražotāji. Tāpat pieaugumu rāda arī metāla izstrādājumu ražotāji un citos nozares segmentos strādājošie. Tomēr kopumā nozare vēl nav atguvusi ekonomiskās krīzes zaudēto ienākumu, eksporta un arī apgrozījuma līmeni.

"Krīze beidzās 2010. gada sākumā, tāpēc arī pērnā gada laikā faktiski esam atguvuši līdzvērtīgu apgrozījumu, kāds bija pirms tam," secina mašīnbūves detaļu ražošanas SIA "Leax Baltix" valdes loceklis Henriks Silenieks. Viņš atzīst, ka, ņemot vērā, kas notiek pasaulē, ir grūti prognozēt pat šā gada neto apgrozījuma lielumu.

Pēc daudzu gadu pārtraukuma pērn Jelgavā atkal atsākta automašīnu montāža, kas arī ļāva AS "AMO Plant" ielēkt nozares lielāko uzņēmumu topā, turklāt ar 2,6 miljonu latu jeb teju 500% lielu apgrozījuma pieaugumu 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu. "Pērn samontējām pirmos 10 autobusus un 42 traktorus, tomēr šogad kopējie montāžas apjomi būs mazāki, nekā iespējām 2010. gadā," laikrakstam stāsta "AMO Plant" ārējo sakaru direktors Igors Graurs. Viņš norāda, ka uzņēmums tika atklāts tikai pērnā gada augustā un šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tirgus jeb potenciālajiem pasūtītājiem – pircējiem, kurus arī ir skārusi krīze. Līdz šim ir samontēti pieci jauni VDL markas autobusi un pasūtīti vēl pieci, kuru montāža tiks uzsākta šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

Nozarē ir jau ienākuši jauni ražotāji, kuri lēnām cenšas iekarot savu vietu tirgū. Tādi ir gan speciālajās ekonomiskajās zonās, gan arī citviet.

"Šobrīd svarīgākais ir jaunu potenciālo noieta tirgu un pircēju atrašana," laikrakstam skaidro nerūsējošā tērauda cauruļu ražotāja Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošā SIA "Rigamet" valdes loceklis Zigurds Beinerts. Viņš uzsver, ka 1,5 gadu laikā, kopš ražotne uzsākusi savu darbu, ir sasniegta 50% jauda un darbs notiek divās maiņās. "Jā, varam ražot vairāk šādu produktu, tāpēc meklējam jaunus noieta tirgus, veicam sertifikāciju, kas tirgus apguvē varētu būt sava veida caurlaide," stāsta Beinerts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!