Vislabāk atalgoti bijuši nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom", "Citadele" bankas un bijušās "Parex bankas" problemātisko aktīvu pārvaldītājas "Revertas" valdēs strādājošie. Atsevišķos gadījumos lielāko algu šajos uzņēmumos nemaz nesaņem to vadītājs.
Jāatgādina, ka uz valsts un pašvaldību uzņēmumos strādājošajiem neattiecas tie ierobežojumi, kas noteikti valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem. Tāpat vienotajā atalgojuma sistēmā nav iekļauta arī Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tādēļ arī šo iestāžu vadības atalgojums iekļauts šajā portāla "Delfi" apskatā.
Pirmā un otrā vieta - 'airBaltic' valde
Lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Martins Gauss Latvijas labāk atalgoto amatpersonu saraksta galvgalī atrodas kopš savas iecelšanas šajā amatā 2011.gadā.
2013.gadā viņa alga sasniedza 447 894,27 latus (637 399 eiro), kas ir par 65% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidēji mēnesī Gausa darba samaksa bija 37 324,52 latu (53 107 eiro), kas ir vairāk nekā Latvijas premjera visa gada atalgojums.
Tomēr "airBaltic" vadītājs nav vienīgais šī uzņēmuma vislabāk atalgoto valsts kapitālsabiedrību amatpersonu saraksta augšgalā. Otra lielākā alga bijusi 2012.gadā ieceltajam aviokompānijas valdes loceklim un operāciju direktoram Martinam Sedlackim - viņš saņēmis 376 127,4 latus (535 183 eiro) jeb vidēji 23 010,62 latus (32 740 eiro) mēnesī.
Arī trešais "airBaltic" valdes loceklis Vitolds Jakovļevs ir labāk apmaksāto amatpersonu vidū, lai gan viņu šajā ziņā apsteidzis kāda cita uzņēmuma vadītājs.
Proti, Vitolda Jakovļeva alga pērn bija 194 340,38 lati (276 522 eiro) jeb vidēji 16 195,03 lati (23 043 eiro) mēnesī.
Trešā vieta - 'Lattelecom' vadītājs
Trešā augstākā alga valsti piederošajos uzņēmumos bijusi "Lattelecom" valdes priekšsēdētājam un izpilddirektoram Jurim Gulbim. Pagājušajā gadā viņa alga bija 272 215,49 lati (387 329 eiro) jeb vidēji 22 684,62 lati (32 278 eiro) mēnesī.
Gulbja atalgojums 2013.gadā kļuvis par 7,5% lielāks.
Arī citi "Lattelecom" valdes locekļi atalgojuma ziņā atrodas uzņēmumu amatpersonu pirmajā desmitniekā: kompānijas valdes loceklis un tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks pērn nopelnīja 140 400 latus jeb vidēji 11 700 latus mēnesī, valdes locekle Kerli Gabriloviča - 138 478 jeb 11 540 latus mēnesī, bet Ingrīda Rone - 123 555 latus jeb 10 296 latus mēnesī.
'Revertas' bijušais priekšsēdētājs
Ceturtais augstākais atalgojums valsts kapitālsabiedrībās 2013.gadā bija nu jau bijušajam "Revertas" valdes priekšsēdētājam Kristoferam Gviljamam, kurš šajā amatā strādāja līdz pērnā gada 31.decembrim.
Pagājušajā gadā viņš saņēmis 188 31,7 latus jeb vidēji 15 677,65 latus mēnesī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu viņa darba samaksa bija par 2% mazāka.
Jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, kas pērn atradās "Revertas" valdes locekles amatā, 2013.gadā saņēma 114 089 latus jeb vidēji 9507 latus mēnesī. Otra valdes locekles Rutas Amtmanes darba samaksa bija 107 840 lati jeb 8987 lati mēnesī.
'Citadeles' vadība
Lai gan arī bankas "Citadele" vadītāja Gunta Beļavska (attēlā) atalgojums atrodas saraksta augšgalā, tomēr "Citadeli" septītās labāk atalgotās valsts uzņēmumu amatpersonas vietā pārstāv tās valdes un padomes loceklis Filips Alards.
Viņa atalgojums 2013.gadā bija 159 633 lati jeb vidēji 13 303 lati mēnesī.
Savukārt Beļavskis pagājušajā gadā nopelnījis 101 459,6 latus jeb vidēji 8455 latus mēnesī.
Bankas valdes loceklis Valters Ābele pērn saņēmis 83 210 latus jeb 6934 latus mēnesī, bet valdes locekles Santas Purgailes atalgojums bija 75 680 lati jeb 6307 lati mēnesī.
Latvijas Bankas valdes loceklis
Latvijas Banka ir valsts pārvaldes iestāde, nevis kapitālsabiedrība, tomēr tā ir izņēmums un uz to neattiecas tie atalgojuma ierobežojumi, kas piemēroti citās valsts iestādēs.
Tiesa gan, lielāko algu centrālajā bankā saņem nevis tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs (attēlā), bet gan par Latvijas pelnošāko ierēdni dēvētais valdes loceklis un Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags.
Pagājušajā gadā viņa atalgojums bija 123 006 lati jeb vidēji 10 250 lati mēnesī, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba samaksa bija 81 089 lati jeb vidēji 6757 lati mēnesī. Centrālās bankas valdes priekšsēdētāja Māra Kāļa alga 2013.gadā bija 76 74 jeb vidēji 6395 lati mēnesī.
Brīvostas saimnieks
Tradicionāli lielāko algu sarakstā iekļūst arī pašvaldības uzņēmuma "Rīgas brīvostas pārvalde" pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Viņa darba samaksa pērn bija 121 266 lati jeb vidēji 10 105 lati mēnesī.
Papildu šim amatam Loginovs strādā arī "Rīgas brīvostas flotes" valdē, kur pērn saņēmis vēl 33 955 latus. Jāpiebilst, ka Loginovs saņem arī pensiju, kas pērn kopumā sasniedza 27 tūkstošus latu.
"Rīgas brīvostas pārvaldes" valdes priekšsēdētāja - Rīgas mēra vietnieka - Andra Amerika atalgojums bija 36 116 lati gadā, tomēr tas teju divreiz pārsniedz viņa darba samaksu Rīgas domē, kur tā bija 19 021 lats.
Arī Rīgas mēram un brīvostas valdes loceklim Nilam Ušakovam darbs pašvaldības uzņēmumā bijis ienesīgāks nekā domē - viņa alga pērn bijusi attiecīgi 34 252 un 19 641 lats.
'LDz Cargo' vadītājs
Valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" meitas kompānijas "LDz Cargo" vadītāja Gunta Mača atalgojums pērn bijis 88 662 lati jeb vidēji 7388 lati mēnesī.
Uzņēmuma valdes loceklis Vladimirs Grjazonovs 2013.gadā saņēmis 72 634 latus, kas vidēji ir 6052 lati mēnesī. Jāpiebilst, ka pērn viņš nopelnījis arī 36 0 89 latus lielu laimestu "Olympic Casino Latvia".
'Latvenergo' vadītājs
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Āris Žīgurs 2013.gadā atalgots ar 74 722 latiem jeb vidēji 6227 latiem mēnesī.
Uzņēmuma valdes locekle Zane Kotāne saņēmusi 72 095 latus jeb vidēji 6008 latus mēnesī. Savukārt "Latvenergo" valdes locekļa Māra Kuņicka alga bija 70 070 lati jeb vidēji 5839 lati.
'Latvijas dzelzceļa' šefs un viceprezidenti
"Latvijas dzelzceļa" prezidenta un valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa darba samaksa aizvadītajā gadā bija 72 596,6 lati jeb vidēji 6049,7 lati mēnesī.
Šī uzņēmuma viceprezidents un valdes loceklis Ēriks Šmuksts pērn par darbu tajā nopelnījis 65 667 latus, bet otrs tā viceprezidents Aivars Strakšas saņēma 63 936 latus. Trešā "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļa un viceprezidenta Edvīna Bērziņa darba samaksa bija 63 168 lati.
'Latvijas valsts mežu' vadītājs
"Latvijas valsts mežu" prezidents un valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks pagājušajā gadā par darbu šajā uzņēmumā saņēmis 65 966 latus jeb vidēji 5497 latus mēnesī.
Vēl vairāk nekā 6 tūkstošus latu "Latvijas valsts meži" iemaksājuši Strīpnieka pensiju fondā un dzīvības apdrošināšanai.
Galvenais autoceļu uzturētājs
Valsts uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" direktors Vladimirs Kononovs 2013.gadā saņēmis 65 068 latus jeb vidēji 5422 latus mēnesī.
