Lielo uzņēmumu vadītāji: 'Lattelecom' un LMT jāapvieno  (14)

Lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju norāda, ka "Lattelecom" un LMT apvienošana ir likumsakarīga un loģisks solis no biznesa interešu viedokļa, vienlaikus uzsverot, ka šobrīd trūkst visu ieinteresēto pušu diskusija par nozares attīstību un uzņēmumu nākotni.

Vienlaikus vairākums no ekspertiem norāda, ka lēmums par apvienošanos un iespējamajām turpmākajām aktivitātēm ir jāpieņem nekavējoties, jo labākais laiks "jau ir nokavēts".

Kā būtiskākos ieguvumus uzņēmēji, finansisti un NVO vadītāji min apvienotā uzņēmuma vērtības pieaugumu un lielākus ienākumus no dividendēm, izmaksu optimizāciju un konkurētspējas stiprināšanu. Patērētājiem tā būtu iespēja saņemt plašāku, daudzveidīgāku un inovatīvāku pakalpojumu klāstu. Finanšu eksperti uzsver arī globālās tendences šajā jomā, kā arī savstarpējās konkurences izbeigšanu.

Pie iespējamiem riskiem kopumā minētas raizes par monopolstāvokļa iegūšanu, ko iespējams kontrolēt, izstrādājot stingrāku juridisku regulējumu.

Jautāti par valsts līdzdalību uzņēmējdarbībā, intervētie norāda, ka valsts funkcija nav uzņēmējdarbība un tai ar biznesu nebūtu jānodarbojas. Komentējot valsts uzņēmumu darbības prioritātes, eksperti norāda, ka telekomunikāciju jomā uzņēmumam svarīgi ir būt konkurētspējīgam, efektīvam, piedāvāt kvalitatīvus un modernus pakalpojumus. Svarīgi, ka uzņēmums ir spējīgs investēt jaunās tehnoloģijās. NVO pārstāvji arī uzsver valsts uzņēmumu lomu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, pat ja tas vienmēr nav finansiāli izdevīgi.

Aptaujā izskanējuši ieteikumi apsvērt valsts akciju daļu kotēšanu biržā, cenšoties paturēt uzņēmuma daļas Latvijā, ne atdodot tās ārvalstu investoriem. Tāpat daļa no aptaujātajiem norāda uz vēlmi paturēt valsts īpašumā spēcīgu, pelnošu un modernu uzņēmumu, tomēr ļaujot uzņēmumam attīstīties un brīvi darboties, neizņemot peļņu un dividendes, neuzspiežot politiski birokrātisku pārvaldes formu. "Uzņēmuma daļas var palikt valsts pārvaldībā, ja netiek traucēta uzņēmuma darbība no biznesa vadības viedokļa," uzskata eksperti.

SKDS aptauja veikta 2015. gada oktobrī un novembrī, padziļinātās intervijās kopumā aptaujājot 28 respondentus: lielo uzņēmumu vadītājus, finanšu ekspertus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Kā ziņots, pagājušā gada 20. novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera" un līdz šā gada 22. janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un "Lattelecom" valsts kapitāldaļām lems jaunā valdība.

Patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) turpina strādāt pie saņemtajiem "TeliaSonera" priekšlikumiem, kas tiks skatīti Ministru kabinetā.

"TeliaSonera" piedāvājums iekļāva trīs scenārijus abu uzņēmumu apvienošanai. Pirmais scenārijs paredz, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk "TeliaSonera", uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā "TeliaSonera" iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek noteikts kabeļu infrastruktūras risinājums.

"Lattelecom" ir viens no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, kurš pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam "TeliaSonera" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). 2014.gadā uzņēmuma grupa apgrozīja 191 miljonu eiro un nopelnīja 32 miljonus eiro.

LMT dibināts 1992. gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma daļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - valstij piederošajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" (LVRTC) un 5% - Latvijas valstij. Uzņēmuma grupa pērn apgrozīja 179,2 miljonus eiro un nopelnīja 22,1 miljonu eiro.