AS "Liepājas metalurgs" (LM) kredītsaistību atmaksas dēļ Latvijas valstij neizdosies 2013.gadu noslēgt ar mazāku budžeta deficītu, intervijā Latvijas radio piektdien atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Tomēr samaksāto naudu valsts cer atgūt.
Kredīta atmaksa palielinās 2013.gada budžeta deficītu par 51,7 miljoniem latu jeb 0,3% no prognozētā šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi Latvijai neizdosies gadu noslēgt ar mazāku budžeta deficītu, atzina Bajāre. Taču LM galvojumā izsniegto naudu ir iespējams atgūt, bilda FM pārstāve.
Izsniegto naudu būs iespējams atgūt divos veidos. Pirmais veids ir rīkoties atbilstoši izveidotam grafikam, kurā uzņēmums atgūst galvojumā saņemto naudu; otrais, ja uzņēmums tomēr nespēj atdot galvojumu, tad valsts ir tiesīga pārdot LM sniegto ķīlu, jo valsts ir nodrošinātais kreditors.
Pirmais variants ir iespējams gadījumā, ja uzņēmums turpina darbu, otrais - ja uzņēmums to ir pārtraucis, radio skaidroja Bajāre. LM sniegtās ķīlas vērtība pārsniedz valsts izsniegtā galvojuma summu, uzsvēra FM pārstāve.
Bajāre, analizējot situāciju ar finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu, atzina, ka nākotnē vajadzētu rūpīgāk vērtēt valsts galvojumu piešķiršanu. "Šīs saistības ir tāpat kā apsolījums palielināt algas skolotājiem," radio skaidroja Bajāre, atgādinot, ka valsts pirms vairākiem gadiem galvoja tagad smagās finanšu grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" aizņēmumu no Itālijas bankas "UniCredit".
FM pārstāve radio skaidroja, ka savulaik noslēgtais galvojuma līgums ļāvis Itālijas bankai prasīt galvojuma naudu no valsts un banka iespēju izmantojusi. Laikā, kad valsts galvoja kredītu, finanšu un kopējā situācija uzņēmumā bija labāka, norādīja Bajāre.
Jau vēstīts, ka Valsts kase ceturtdien, 25.jūlijā, pārskaitīja 67 465 056 eiro ( 47 414 711 latus) Itālijas bankai "UniCredit S.p.A.", kas ir valsts galvotā kredīta AS "Liepājas Metalurgs" pamatsummas atlikums.
"Delfi" jau vēstīja, ka līdz 31.maijam finanšu grūtībās nonākušā LM akcionāriem bija vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans ir atteicies pieņemt kreditoru kluba piedāvājumu par vienu latu atdot sev piederošās LM akcijas un publiski paudis gatavību ieguldīt uzņēmuma glābšanā kreditoru prasītos 10 miljonus latu. Tikmēr Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību atdot savas akcijas, taču izteikuši vairākus būtiskus iebildumus pret kreditoru kluba piedāvāto vienošanos.
Pašlaik tiek runāts par diviem potenciālajiem investoriem - Krievijas metalurģijas kompānija "Daļpolimetall" paudusi interesi par LM iegādi, tāpat interesi izrādījis akcionāra Kirova Lipmana uzrunātais Krievijas koncerns "Rosenergomaš".
Tikmēr Liepājas tiesa 27.maijā nolēma ierosināt LM tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam.
Uzņēmums apturējis ražošanu, no tā aizgājuši vairāk nekā 100 darbinieku.
