"Valdības lēmums varētu būt vēl šobrīd nevis apvienot, bet teikt konceptuālu jā sarunu uzsākšanai," teica ministrs. Viņš uzsvēra, ka šādas sarunas nekad nav bijušas. Pirmais jautājums esot, kāds iespējamās apvienošanas gadījumā būtu jaunais akcionāru līgums un kopējā biznesa stratēģija.

"Ja nevar vienoties, tad jāpieliek tam visam punkts. Ja var panākt vienošanos par kopējiem mērķiem, tad varētu virzīties uz priekšu," norādīja Ašeradens.

Kā uzsvēra ministrs, ja iepriekš skandināvu telekomunikāciju uzņēmums "Telia Company" ("Telia") uzstāja, ka tam jākļūst par kontrolpaketes turētāju, tad tagad tas izteicis piedāvājumu sākt sarunas par to, ka Latvijas valdībai apvienotajā uzņēmumā varētu piederēt 51%. Tāpat LMT un "Lattelecom" apvienošanas gadījumā tiekot piedāvāti dažādi risinājumi eksporta jautājumiem.

"Uzskatu, ka šis ir kaut kas, kas valdībai ir ļoti rūpīgi jāizvērtē," uzsvēra ministrs, paužot cerību, ka nākamajā otrdienā tas tiks izdarīts.

Ministrs arī pauda pārliecību, ka, apvienojot uzņēmumus, pieaugtu to tirgus vērtība un jauda startēt starptautiskos tirgos.

Tāpat viņš minēja, ka jauns "konkurences vilnis" digitālajām kompānijām ir pašu satura piedāvājums. "Es redzu, ka šāda apvienota kompānija varētu kļūt par milzīgu ieguldītāju nacionālā satura veidošanā. Hibrīdkara apstākļos tas varētu būt milzīgs ieguvums [..]," pauda Ašeradens.

Ministram arī tika vaicāts, vai valdību uztrauc tas, ka "Telia" varētu pārdot savas daļas uzņēmumos, ja nenotiktu to apvienošana. Ašeradens atgādināja, ka valdība ir pieņēmusi tā saucamo investīciju aizsardzības klauzulu, kas paredz tai tiesības atsevišķās investīciju jomās pateikt jā vai nē nākamajam akcionāram.

"Otrā daļa, kas valdībai šobrīd ir jāapsver, ir tas, ka ir bijusi ilgstoša ļoti laba sadarbība, kas ir devusi ļoti labus rezultātus, un šobrīd viens no akcionāriem saka, ka līdzšinējā darbības stratēģija neder," uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka pēc būtības var tikt zaudēts nopietns un profesionāls partneris. "Mūs tas uztrauc," viņš atzina.

Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu LMT un "Lattelecom" apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" ("Telia") sola šā gada novembrī, savukārt Ašeradens aicina ņemt vērā "Telia" pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

"Telia" brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā "Telia" vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".

"Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" pieder 51% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 49%.