ZM kā LVM akciju turētāja ir sagatavojusi rīkojuma projektu par atļauju LVM pirkt desmit LF akcijas, par ko valdība lems otrdienas sēdes slēgtajā daļā. Saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām valsts uzņēmuma valdei nepieciešama valdības iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, un, kā norādīja Ozols, visticamāk, šāds akcepts tiks dots, jo par to valdības līmenī ir runāts jau iepriekš.
Kā skaidroja Ozols, viss sācies ar "Sveza" oktobrī pausto vēlmi pirkt LF kontrolpaketi, un kā potenciālie pārdevēji uzlūkoti mazie LF akcionāri. "Runa ir par alternatīvu iespēju mazajiem akcionāriem, lai viņiem nebūtu šaurā bezizeja, un viena no tām ir LVM," tā valstij piederošā uzņēmuma iesaistīšanos procesā skaidro Ozols.
ZM pārstāvis stāsta, ka pēc tam, kad LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks novembrī medijos izteicies - ja tirgū būs pieejamas LF akcijas, LVM tās varētu pirkt, - nācis konkrētais piedāvājums no mazajiem akcionāriem.
Ozols portālam "Delfi" atzina, ka runa esot par LF akcijām, kuru nominālvērtība ir 10 000 latu par katru, sakot: "Tāds ir tas tagadējais piedāvājums."
Valdības lēmumprojekta pavadvēstulē norādīts – pastāv risks, ka akciju iegādes piedāvājumu varētu atsaukt, ja jautājums netiks risināts operatīvi, tāpēc lēmuma pieņemšanas galīgais termiņš ir otrdiena. Ozols skaidro, ka ZM vēlas, lai valdība lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, jo mazie LF akcionāri atbildi nevarot gaidīt mūžīgi.
Iepriekš LVM Sabiedrisko attiecību nodaļā portālam "Delfi" apstiprināja, ka uzņēmums, kā jau paudis iepriekš, ir gatavs iegādāties LF akcijas, ja tās būs pieejamas. Savukārt LF padomes biroja vadītāja Jolanta Medne norādīja, ka LF ziņu par LVM vēlmi iegādāties tā akcijas uztver pozitīvi. "Gadījumā, ja notiks LF akciju īpašnieku maiņa, tad LF vadība atbalsta, ka tās iegādājas stabils, prognozējams, nozari izprotošs, tradicionāls un ilgtermiņa skatījumā strādājošs uzņēmums," uzsvēra LF pārstāve.
Kā ziņots, LF gada pārskats liecina, ka kompānijas kopējais pamatkapitāls ir 40,45 miljoni latu, ko veido 7242 akcijas. Tostarp ir 3364 akcijas ar nominālvērtību 10 000 latu ar balsstiesībām un garantētu dividendi, 338 ir personāla akcijas arī ar nominālvērtību 10 000 latu, bet bez balsstiesībām un ar garantētu dividendi. 3059 akcijas ir ar nominālvērtību 1000 latu, kurām ir ierobežotas balsstiesības ar garantētu dividendi, bet 482 akcijas ir priekšrocību akcijas ar nominālvērtību 1000 latu, kurām nav balsstiesību, bet ir garantētas dividendes.
LF akciju jautājums publiskajā dienaskārtībā nonāca pēc ziņām par Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" interesi pārņemt LF. Strīpnieks novembrī skaidroja, ka situācijā, "kad sācies karš par LF akciju iegādi", LVM nevar palikt malā, jo nav skaidrības, vai potenciālie akciju pircēji vēlēsies saglabāt saplākšņa izejvielas – lobskaidu – ražošanu un attiecīgi Latvijā iepirkt finierklučus.
No tā ciestu gan LVM, gan visi mežu īpašnieki Latvijā – šobrīd LF kā lielākais bērza finierkluču patērētājs "ieņem unikālu koksnes pieprasījuma struktūrā balansējošu lomu, kādas nav nevienam citam koksnes pārstrādātājam Latvijā", skaidroja Stīpnieks. Pēc LVM šefa aplēsēm kopējā LF vērtība varētu būt ap 150 miljoniem latu, bet LVM nav nepieciešamības būt par LF vairākuma akcionāru.
"Sveza" decembrī paziņoja, ka, ņemot vērā LF akcionāru ieteikumus par akciju iegādes līguma nosacījumiem, tā izteiks jaunu piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem. Oktobrī "Sveza" masu medijos jau publicēja oferti LF akcionāriem, kurā piedāvāja 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.
"Sveza" ir 1997.gadā Krievijā dibināta kokapstrādes kompānija, kas Eiropā ieņem līderpozīcijas bērza finiera ražošanā. Patlaban uzņēmuma tirgus daļa Eiropas tirgos esot 20%, taču uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2020.gadam kļūt par līderi pasaules kokrūpniecības tirgos. Uzņēmuma astoņās rūpnīcās strādā 6000 darbinieku.
