Foto: DELFI

AS "Liepājs metalurgs" ārkārtas akcionāru sapulcē piektdien uzņēmuma pamatkapitāls līdz 100 miljoniem latu tā arī nav palielināts, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "NASDAQ OMX Riga".

Patlaban uzņēmuma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet lēmumprojektos iepriekš bija norādīts, ka paredzēti grozījumi statūtos, nosakot, ka "Liepājas metalurga" pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.Akcionāru sapulcē piektdien pārstāvētā pamatkapitāla lielums bija 15 884 205 lati, klātesošo balstiesīgo akcionāru balsu skaits veidojis 94% no balstiesīgā pamatkapitāla.

"Liepājas metalurgs" akcionāri nolēma nepalielināt uzņēmuma pamatkapitālu, bet padomē ievēlēt Gunti Vilnīti, Benitu Imbovicu, Genadiju Atujevu, Ainaru Kreicu, kā arī divus jaunus padomes locekļus - Kirovu Lipmanu un Egilu Kupši.

Sekojošajā padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju no divām kandidatūrām – Lipmana un Vilnīša - tika izvēlēts Vilnītis. Raksturojot esošo situāciju uzņēmumā Vilnītis uzsvēris: "mums ir vēlreiz jārunā ar premjeru, Ekonomikas un Finanšu ministriem, jo "Liepājas metalurgs" un tajā strādājošo cilvēku likteņi ir viņu rokās, un metalurģija ir Eiropas un Latvijas stratēģiskā nozare," teikts paziņojumā medijiem.

Jau ziņots, ka "Liepājas metalurga" vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrija (FM) noraidījusi šo piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicina "Liepājas metalurgu" strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir skeptisks par parāda kapitalizācijas iespēju. Viņš atgādināja, ka akcionāriem vairākkārt ir izteikts piedāvājums nodot akcijas, ļaut kreditoru klubam pārņemt kontroli pār uzņēmumu un piesaistīt investoru, bet akcionāri atteikušies.

Maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus, piebilst FM.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.

"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!