No AS "Latvijas Gāze" nodalītais uzņēmums darbu varētu sākt vien 2019.gada vasarā, to valdībai, izsakot viedokli par gāzes tirgus liberalizāciju, pauduši "Latvijas Gāzes" pārstāvji.
Nākamnedēļ valdība skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par gāzes tirgus reformu. Sagatavotais Ministru kabineta sēdes protokollēmums pagaidām paredz atbalstīt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu ar 2017.gada 3.aprīli. Protokollēmumā minēts, ka 2016.gadā tiks izveidota "Latvijas Gāzes" māsassabiedrība, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra.
Valdības dokumentu vietnē "eportfelis" pieejamajā "Latvijas Gāzes" vēstulē uzņēmums pārmetis Ekonomikas ministrijai, ka tā nav iesaistījusi "Latvijas Gāzi" sarunās par gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju, kā arī gāzes koncerns nav ticis informēts par gāzes tirgus liberalizācijas gaitu.
Vēstulē valdībai "Latvijas Gāze" uzsver, ka, ņemot vērā iepriekš uzņemtās saistības un starptautiskos līgumus, koncerna sadalīšanu tiesiski nav iespējams sākt ātrāk kā 2017.gada 2.aprīlī.
Uzņēmums arī norādījis, ka tikai "Latvijas Gāzes" akcionāru sapulce var lemt par koncerna reorganizāciju, turklāt tikai tad, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem akcionāriem. 2014.gada 31.decembrī Latvijas valstij piederēja 117 no 39 900 000 "Latvijas Gāzes" akciju, līdz ar to koncerna vadība uzskata, ka valstij nav tiesību vienpersoniski pieņemt lēmumu par "Latvijas Gāzes" reorganizāciju visu akcionāru vārdā.
Uzņēmumā arī piebildis, ka sabiedrības, kuras akcijas tiek kotētas biržā, reorganizācijas process ir ilgstošs. "Latvijas Gāzes" vadība norādījusi, ka, lai izstrādātu un pieņemtu atbilstošus grozījumus Enerģētikas likumā, ir nepieciešami vismaz septiņi mēneši. Bet, lai varētu sākt "Latvijas Gāzes" reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību, ir nepieciešami vismaz desmit mēneši. Koncernā arī uzsveruši, ka, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu sniegt dabasgāzes apgādes pakalpojumus, ir nepieciešams veikt sertifikācijas procesu, saņemt licences un apstiprināt pakalpojumu tarifus.
"Latvijas Gāzes" vadība norādījusi, ka uzņēmuma reorganizācijas rezultātā izveidotas komercsabiedrības darbības sākšana, ja netiek apstrīdēts neviens ne akcionāru sapulces, ne arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums, ir iespējama ne ātrāk kā 2019.gada 1.jūlijā.
Saeima pērn martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim. Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Savukārt "Latvijas Gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Reizniece-Ozola iepriekš atzina, ka, sadalot uzņēmumus, sākotnēji netiks mainīta "Latvijas Gāzes" īpašnieku struktūra, bet vēlāk varēs domāt par nodalītā uzņēmuma, kas nodarbosies ar pārvadi un uzglabāšanu, īpašumtiesību atsavināšanu. Ekonomikas ministre stāstīja, ka viņa gāzes tirgus liberalizācijas procesu ir pārrunājusi ar vairākām iesaistītajām pusēm, tostarp "Latvijas Gāzi", kas izrādījusi sapratni, ka uzņēmuma sadalīšana ir neizbēgama.
Jau ziņots, ka pērn AS "Latvijas Gāze" nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidēts 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ OMX Riga". 2013.gadā "Latvijas Gāze" nopelnīja 29,5 miljonus eiro. Peļņas pieaugums saistīts ar iepriekšējos periodos personāla izmaksām izveidoto uzkrājumu korekciju koplīgumā pielīgto saistību nodrošināšanai 1,2 miljonu eiro apmērā.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
