Naftas ieguve notiek arī uz pašvaldības zemes, tāpēc arī Kuldīgas novadam būtu jāsaņem daļa no miljonu ienākumiem, tiesa, pašvaldība no naftas pārdošanas nesaņem neko, jo Ekonomikas ministrijas noteikumi ļauj firmai ieguvi saukt par izpēti, ziņo NP. Arī valsts no šī biznesa neko neiegūst, jo atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, naftu neapliek ar dabas resursu nodokli.

Valsts kontrole (VK) pētot, kāpēc Kuldīgas pašvaldība nesaņem 2008. gada līgumā paredzētos procentus par izpumpēto naftu, atklājusi, ka uzņēmums ieguvis 14 tūkstošus tonnu naftas, taču pašvaldībai nav maksājis ne centa, jo savu darbošanos naftas laukos uzskata par eksperimentu. Šādā veidā izpumpētas jau 14 tūkstoši tonnas piecarpus miljonu eiro vērtībā.

Zemes nomas līgumā ar pašvaldību 2009. gadā iestājās "Baltic Oil Assets", bet licence nodota uzņēmumam "Baltic oil management". Pērn "SIA Baltic oil management" ienākumi no ogļūdeņražu pārdošanas pērn bija 750 tūkstoši eiro, 2016. gadā - tuvu pie miljona eiro, bet labākais gads bija 2014., kad izdevies ietirgot 1,2 miljonus. Pēdējos divus gadus uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Firma pieder Sigitai Poželaitei Šavļugai, kura arī ir Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas vadītāja, atzīmē NP.

"Ogļūdeņraži nav tas pats, kas grants smilts vai tamlīdzīgi. Jo ogļūdeņražu process ir ļoti, ļoti dārgs, sarežģīts un laikietilpīgs, un es gribētu pievērst uzmanību, ka šī ir visriskantākā nozare, kurā varētu darboties," raidījumam skaidro Poželaite Šavļuga.

VK revīzijas ziņojumā teikts, ka 2014.gadā uzņēmuma ieņēmumi no ogļūdeņražu pārdošanas bija 1 185 180 eiro, 2015. gadā - 996 471 eiro, bet 2016. gadā 758 895 eiro. Valsts kontrole atklāja, ka naftas ieguves bizness no valsts saņēmis iespaidīgu pretimnākšanu, bet prasības uzņēmumam ir bijušas minimālas.

Raidījums atgādina, ka no 2000. gada bija spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem divi līdz 12 procenti no tās vērtības. Savukārt 2009. gadā Ekonomikas ministrija sagatavoja un valdība pieņēma noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts nav ieguvusi 133 tūkstošus eiro. Tolaik ekonomikas ministrs tolaik bija Artis Kampars.

Arī likumā par dabas resursu nodokli nafta nav minēta kā resurss, par ko jāmaksā valstij, atzīmē raidījums. Dabas resursi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā.

NP atzīmē, ka beznodokļu režīms nav vienīgais bonuss naftas ieguvējiem. Licences termiņš izpētei pagarināts no pieciem uz desmit gadiem. Arī tie pagājuši jau 2016. gada jūnijā,taču uzņēmums turpina sūknēt naftu. Uzņēmumā raidījumam stāsta, ka tas jau divus gadus vēlas nokārtot komerciālo ogļūdeņražu iegūšanu, taču birokrāti liekot šķēršļus. Lai saņemtu atļauju, firmai ir jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums.

" "Baltic oil management" savlaicīgi iesniedza ietekmes uz vidi novērtējumu valsts pārraudzības birojam, kurš lūdza pārstrādāt ziņojumu, precizējot un iekļaujot papildus informāciju, ko uzņēmums arī izdarīja un veiksmīgi iesniedza. Diemžēl, vairāk nekā pēc pusgada Liepājas reģionālā vides pārvalde un Ekonomikas ministrija izdomāja, ka tās vēl vēlas iekļaut citus jautājumus un papildinājumus," norāda "Baltic oil management" īpašniece.

Savukārt vides uzraugi nepiekrīt firmas pārmetumiem, jo uzņēmums pats neesot savlaicīgi visu izdarījis. Nosacījumi Ietekmes novērtējumam izsniegti jau 2012. gadā, bet tikai 2015. gadā uzņēmums sācis aktīvāk rosīties.

Ekonomikas ministrijā NP nenoliedz, ka ir pretimnākoši uzņēmumam "Baltic oil management", jo tas ir pirmais un vienīgais uzņēmums, kas darbojas naftas ieguvē. Turklāt pilnībā apturēt ieguvi tehnoloģiski neesot iespējams, jo apturot sūkņus, nafta sacietē un urbums pēc tam nav izmantojams.

Vairāk nekā gadu pēc tam, kad uzņēmums nav izpildījis licences nosacījumus, ekonomikas ministrijas ierēdņi NP sola kļūt stingrāki. Tomēr šobrīd ir iespējamas tikai divas iespējas - vai nu atļaut turpināt strādāt un cerēt, ka kādreiz uzņēmums prasības izpildīs un pieteiks komerciālo ieguvi, vai aizliegt tam darboties pavisam, ziņo TV3 raidījums.

VK arī konstatējusi, ka nevienai valsts iestādei nav instrumentu, kā izkontrolēt, cik daudz naftas uzņēmums iegūst. Atskaišu patiesums ir atkarīgs tikai no paša uzņēmuma, svētdien vēsta raidījums.