Rīgas brīvosta 2012.gadu iesāka kā lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma un, gadam noslēdzoties, osta ne tikai ir saglabājusi vadošās ostas statu, bet arī par 5,8% palielinājusi pārkrauto kravu apjomu. Rīgas ostai pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē izdevās apsteigt konkurentus un sasniegt lielāko kravu apgrozījumu Baltijā, portālu "Delfi" informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.
Rīgas brīvosta pēdējo gadu laikā pakāpeniski "audzēja muskuļus", palielinot kravu apgrozījuma apjomus un tuvojoties konkurentiem, taču līdz šim tai nebija izdevies izrauties pirmajā vietā.
2012.gadā beramkravu segmentā pieaugums Rīgas brīvostā bijis 8,3% apmērā, sasniedzot 21,63 miljonu tonnu. Lielāko palielinājuma daļu veidoja akmeņogles, kuru pieprasījums pasaules tirgos turpina pieaugt. Kopumā Rīgas ostā 2012.gadā pārkrauts 14,9 miljoni tonnu ogļu.
Par 1,9% palielinājies ģenerālkravu segments. 2012.gadā ģenerālkravu segmentā pārvadāts 6,65 miljoni tonnu kravu, no tām lielāko daļu – 3,63 miljonus tonnu veido konteinerizētās kravas, kuru pieaugums pērn, attiecībā pret iepriekšējo gadu, ir par 15,1%, jeb vairāk kā pusmiljonu tonnu.
Lejamkravu segmentā pārvadāts par 2,6% vairāk. Tādējādi Rīgas ostas termināļos ir apstrādāts 7,77 miljoni tonnu lejamkravu, galvenokārt naftas produktu. Palielinās arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumu apjoms, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 62%. Pagaidām tā vērtējama kā pozitīva tendence, jo pašlaik gāzes pārvadājumi ieņem pavisam nelielu vietu kopējā kravu struktūrā, norādīja Leiškalne.
Par 5% pieaudzis arī pārvadāto pasažieru skaits, sasniedzot 815 000 pasažieru. Īpaši atzīmēts tiek kruīzu pasažieru skaita pieaugums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par nepilniem 20 000, sasniedzot 83 091 pasažieri.
Leiškalne norādīja, ka īstenojot multifunkcionālas ostas attīstības stratēģiju, ir panākts rezultāts, kas apliecina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes ieguldījumi ir pareizi pozicionēti. Statistikas dati par aizvadīto gadu liecina arī par to, ka pēdējo gadu investīcijas dziļūdens piestātņu izbūvē, kuģošanas ceļu padziļināšanā, pievadceļu rekonstrukcijā un citos infrastruktūras objektos Rīgas ostu padarīja par vēl konkurētspējīgāku, interesantāku jauniem investoriem un atvērtāku lielākajiem kuģiem, kas spēj ienākt Baltijas jūrā.
Šo faktu apliecina arī tas, ka Rīgas ostā no 2005.gada līdz 2010.gadam kuģu īpatsvars ar GT rādītāju virs 10 000 tonnām ir pieaudzis no 20% līdz 35 %. Uzrādītie rezultāti kalpo par apliecinājumu, ka Rīgas brīvosta ir spējīga piedāvāt nepieciešamo loģistikas infrastruktūru un lielāko kravu apkalpošanas spēju Baltijas reģionā.
2012.gadā Ventspils brīvostā kravu apgrozījums bija 30,4 miljoni tonnu, kas ir par diviem miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 miljoniem pārsniedz plānoto apjomu
Tallinas ostā pagājušajā gadā apgrozījusi 29,432 miljonus tonnu kas ir par aptuveni 20% mazāk nekā 2011.gadā, kad Igaunijas ostā kravu apgrozījums sasniedza 36,46 miljonus tonnu. Portāls "Delfi.ee" vēsta, ka pērn apgrozījumu visvairāk ietekmēja Krievijas Ustj-Lugas termināļa atklāšana, kuras dēļ naftas produktu kravas apgrozījums Tallinā samazinājās par 26,4% līdz 19,3 miljoniem tonnu.
Klaipēdā kravu apgrozījums pērn sasniedza 35,24 miljonus tonnu, kas ir par 3,7% mazāk nekā 2011.gadā, kad Klaipēdā apgrozījums bija 36,59 miljoni tonnu.
