Jakrins informēja, ka uzņēmums šodien saņēmis Konkurences padomes lēmumu un ir pārsteigts gan par šādu lēmumu, gan maksājamās summas apmēru. Uzņēmums to vērtēs un savus argumentus sniegs tiesā.

"Paļaujamies, ka mūsu argumentus tiesā uzklausīs vairāk nekā, pieņemot lēmumu, to ir darījusi Konkurences padome," pauda Jakrins.

Viņš norādīja, ka 2012. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu pilsētas sabiedriskā transporta tīklu pilnībā nodot "Rīgas satiksmei", jo Sabiedriskā transporta likums paredz, ka 35% no maršrutu tīkla drīkst nodot apakšuzņēmumam.

Gan 2012. gadā, gan tagad Rīgas dome ir noteikusi tarifu sabiedriskā transporta cenai, turklāt cena ir zemāka nekā faktiskā "Rīgas satiksmes" pašizmaksa. 2012. gadā tie bija 0,50 lati, un tagad tie ir 1,15 eiro. Jakrins norādīja, ka pašvaldība lielā mērā dotē lielāko daļu no visiem pasažieriem kas braukā ar "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļiem. Savukārt mikroautobusu pasažieri brauc par vienotu maksu.

Sabiedriskā transporta likums paredz, ka vienā pilsētā tarifam ir jābūt vienotam līdz ar to iespēja konkurēt ar pazeminātu cenu nebūtu iespējama.

"Mēs uzskatām, ka sabiedriskais transports ir tā joma, kas ir ārpus konkurences likuma, jo to visā valstī ir noteicis pasažieru pārvadājumu likums," pauda Jakrins.

"Rīgas satiksmes" Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle preses konferencē norādīja, ka Konkurences padomes lēmums ir nepamatots, jo nav ņemti vērā speciālie normatīvie dokumenti valstī un Rīgā, kas paredz noteiktu kārtību pakalpojumu sniegšanai un cenai.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas dome 2012. gadā, piešķirot pārvadājuma tiesības "Rīgas satiksmei" noteica kā un par kādu cenu Rīgā notiek pārvadājumi visā maršruta tīklā. Arī pilnsabiedrībai "Rīgas mikroautobusu satiksmei" (RMS) ir jāievēro visi pašvaldības noteikumi, pauda Epalte-Drulle.

2012. gadā, izsludinot iepirkuma konkursu par paaugstināta servisa pakalpojumiem, tika noteikts, ka pretendentiem jāņem vērā pilsētā noteiktā minimālā cena, un piedāvājot paaugstinātu likmi, tā tiks vērtēta. RMS piedāvāja pievienoto likmi "nulle", kas nozīmē, ka tā piedāvāja veikt paaugstināta servisa pakalpojumus par pilsētā noteikto cenu.

"Konkurences padome pilnīgi nepamatoti sodījusi "Rīgas satiksmi" par vienošanos, kas ir panākta par minimālo cenu. Mūs nevar sodīt par to, ka mēs ievērojam likumu. Ja Konkurences padome uzskata, ka normatīvajos aktos ir kas nepareizs, tad tai ir jāvēršas Ministru kabinetā vai Saeimā," pauda Epalte-Drulle.

Jautāts, kur "Rīgas satiksme" atradīs līdzekļus sodam, ja neizdosies Konkurences padomes lēmumu apstrīdēt, Epalte-Drulle pauda, ka par to ir pāragri spriest, jo vispirms uzņēmums detalizēti analizēs lēmumu, kā arī pārsūdzēs to tiesā un gaidīs tās lēmumu.

Viņa arī norādīja, ka runāt par konkurenci sabiedriskā transporta jomā nebūtu pareizi, jo sabiedriskā transporta pakalpojumi darbojas regulētas konkurences apstākļos, un pakalpojuma maksas veidošanos nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Jau ziņots, ka Konkurences padome uzlikusi "Rīgas satiksmei" 2,1 miljona eiro sodu par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012. gadā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Konkurences padomē pavēstīja, ka 27. februārī tā pieņēma lēmumu sodīt "Rīgas satiksmi" un pilnsabiedrību RMS, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus ar mikroautobusiem atbilstoši iepirkuma līgumam par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu Rīgas pilsētas maršruta tīkla daļā, par konkurences ierobežošanu, vienojoties par to, ka RMS braukšanas maksa nedrīkst būt zemāka par "Rīgas satiksmes" tarifu.

""Rīgas satiksme" un RMS, īstenojot vienošanos, izslēdza savstarpēju cenu konkurenci, pasargāja sevi no konkurences spiediena un ierobežoja patērētājiem iespējas saņemt konkurētspējīgu pakalpojumu," norādīja Konkurences padomē.

Par konkurences kropļošanu Konkurences padome piemērojusi "Rīgas satiksmei" naudas sodu 2 163 046,63 eiro apmērā, bet RMS - 87 948,40 eiro apmērā. Vienlaikus uzlikts tiesiskais pienākums pārtraukt aizliegtās vienošanās īstenošanu, kā arī RMS noteikt braukšanas maksu neatkarīgi, balstoties uz objektīviem aprēķiniem par viena pasažiera brauciena pašizmaksu.

Plašāk par attiecīgo lēmumu Konkurences padome informēs preses konferencē pirmdien,13.martā, plkst.9.

Savukārt RMS pārstāve Maija Lazdiņa pauda, ka pilnsabiedrības rīcībā nav attiecīgais Konkurences padomes lēmums, tāpēc pagaidām nekādus komentārus par to nav iespējams sniegt.

Viņa piebilda, ka, iespējams, pēcāk, kad būs lielāka skaidrība par Konkurences padomes lēmumu, varētu sekot kāds komentārs arī no RMS.

Jau ziņots, ka 2013. gadā "Rīgas satiksme" noslēdza līgumu ar RMS par pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem 36,5 miljonu eiro apmērā. Attiecīgais līgums ir spēkā līdz 2018. gada maijam.

Pašreiz "Rīgas satiksme" izsludinājusi jaunu konkursu par pārvadājumiem ar mikroautobusiem pilsētā pēc 2018. gada. Arī tas ievilcies dažādu sūdzību dēļ. Iepirkumā saņemti pieteikumi no RMS un personu apvienības, kas sastāv no AS "Liepājas autobusu parks" un AS "Nordeka". Tomēr iepirkumā tālāka virzība nenotiks, līdz būs Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums (IUB) par sūdzību iepirkumā. IUB lēmums gaidāms 27. martā.