Foto: LETA

AS "Rīgas Vagonbūves rūpnīca" (RVR) turpina strādāt un pildīt pasūtījumus, un paredzamā izsole nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma tekošo darbību, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdis Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka iespējamā kreditoru un akcionāru maiņa uzskatāma par pozitīvu signālu, jo šādā veidā tiks nodrošināta uzņēmuma saistību restrukturizācija, kas ļaus uzņēmumam nākotnē piesaistīt finanšu līdzekļus gan jaunu projektu realizācijai, gan attīstībai.

RVR paredz, ka, mainoties kreditoram no likvidējamās "Latvijas Krājbankas" uz jebkuru finanšu vai stratēģisko investoru, ieguldot līdzekļus saistību restrukturizācijā, nepārprotami tiks saglabāta uzņēmuma darbība, nodrošinot gan esošo pasūtījumu izpildi, gan jaunu piesaisti, tādējādi saglabājot arī darba vietas.

Kamarūts arī norāda, ka izsole notiek, jo patlaban RVR un bankas administrators nav panākuši vienošanos par izsniegtā kredīta pārfinansēšanu, ņemot vērā arī apstākļus, saistītus ar "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesu.

Kā ziņots, maija vidū paredzēts izsolīt 100% AS RVR akciju, kuras ir ieķīlātas par labu likvidējamajai AS "Latvijas Krājbanka", liecina publicētais paziņojums par izsoli.

Akcijas paredzēts pārdot kā kustamās mantas lietu kopību kopā ar "Latvijas Krājbankai" piederošajām prasījuma tiesībām pret RVR 14 109 420,08 eiro apmērā.

100% RVR akciju izsoles sākumcena ir 4,5 miljoni eiro, kas nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole notiks 15.maijā plkst.11 Ganību dambī 17A, Rīgā.

"Latvijas Krājbankas" administratora SIA "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka līdz šim administratora sarunas ar RVR nav bijušas veiksmīgas un nav panākta nekāda vienošanās par kredīta atmaksu.

"RVR par šo kredītu arī nemaksā, līdz ar to administrators meklē risinājumus, kā atgūt "Latvijas Krājbankas" līdzekļus. Tā kā iepriekš bija mēģinājumi izsolīt tikai prasījuma tiesības, kā arī RVR mantu pa daļām, bet uz šīm izsolēm pretendenti nepieteicās, tad tagad ir nākamais mēģinājums ieinteresēt potenciālos pircējus, piedāvājot prasījuma tiesības kopā ar akcijām," skaidroja Fīrmanis.

Viņš piebilda, ka šāds risinājums izvēlēts tādēļ, lai pēc iespējas mazāk traucētu RVR kā uzņēmuma darbu un potenciālais pircējs varētu iegādāties uzņēmumu kā kopumu, kopā ar prasījuma tiesībām.

RVR ir parādsaistības pret "Latvijas Krājbanku" vairāku miljonu eiro apmērā, kas jau ievērojamu laiku netiek pildītas.

"Latvijas Krājbankai" pieder prasījuma tiesības pret RVR 13,7 miljonu eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, 2012.gadā RVR apgrozījums bija 1,8 miljoni eiro. Uzņēmums strādāja ar 1,9 miljonu eiro zaudējumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!