Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informēja, ka Senāts "Sātiņi-S" blakussūdzību noraidīja.

Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Administratīvā apgabaltiesa 26.maijā "Sātiņi-S" lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu atzina par nepamatotu un noraidīja. Uzņēmums savukārt šo lēmumu pārsūdzēja Senātā.

Jau ziņots, ka Senāts 20.jūnijā nolēma noraidīt Ilmāra Poikāna jeb tā dēvētā Neo blakussūdzību par apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts viņa lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu administratīvajā lietā, kas ierosināta par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 16.februāra lēmuma, ar kuru jaunie "Latvenergo" tarifi atzīti par ekonomiski pamatotiem, atcelšanu.

Tāpat ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa saņēma kopumā 18 pieteikumu par SPRK 16.februāra lēmuma atcelšanu. Tiesa ierosināja administratīvās lietas pēc "Sātiņi-S", vairāku privātpersonu, kā arī pašvaldību pieteikumiem. Vēlāk gan lietās, kuras tika ierosinātas pēc pašvaldību pieteikumiem, apgabaltiesa nolēma tiesvedības izbeigt, norādot, ka pašvaldībām nav tiesību pārsūdzēt elektroenerģijas tarifus.

"Latvenergo" elektroenerģijas gala tarifs patērētājiem no 1.aprīļa pieauga par 21%. Visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) jāmaksā līdzšinējais starta tarifs – 0,0825 lati (Ls)/kWh, savukārt no 1201 kWh tiek piemērots pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh.

Kompānijā iepriekš norādīja, ka jaunie tarifi neskars 61% "Latvenergo" klientu, jo tos piemēros klientiem, kas gadā patērē vairāk par 1200 kWh.

Kompānija "Latvenergo" ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. "Latvenergo" koncernā ietilpst "Latvenergo" un seši meitasuzņēmumi – "Augstsprieguma tīkls", "Sadales tīkls", "Latvijas elektriskie tīkli", "Latvenergo Kaubandus", "Latvenergo Prekyba" un "Liepājas enerģija".