SPRK izsaka brīdinājumu 'Latvijas gāzei'  (228)

Par šo jautājumu SPRK padome sprieda jau pagājušajā nedēļā. Regulatora padomes sagatavotais lēmumprojekts administratīvajā lietā paredzēja izteikt LG brīdinājumu, taču vienam SPRK padomes loceklim bija alternatīvs priekšlikums lēmumprojektam, tāpēc lēmums par nedēļu tika atlikts. Attiecīgas regulatora padomes loceklis priekšlikumu ceturtdien gan atsauca.

SPRK padome nolēmusi izteikt brīdinājumu, nevis piemērot bargāku sodu tāpēc, ka pārkāpums konstatēts pirmo reizi.

Irklis pauda cerību, ka pēc izteiktā brīdinājuma LG ievēros pašreizējo regulējumu saistībā ar trešo pušu piekļuvi infrastruktūrai - 100% pārliecības par to viņam gan neesot.

Taujāts, vai regulators šajā situācijā vērtēja arī LG privatizācijas līgumu, SPRK padomes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši, uzsverot, ka regulators ir pakļauts tikai un vienīgi likumam.

Pēc viņa teiktā, ja arī turpmāk sekos pārkāpumi no LG puses un tiks ierosināta administratīva lieta, regulators, visticamāk, brīdinājumu vairs neizteiks un runa būs jau par soda naudu.

Vienlaikus Irklis piebilda, ka šī situācija norāda uz nepieciešamību sadalīt LG - ja vertikāli integrētā uzņēmumā ir gan tirgotājs, gan infrastruktūras pārvaldītājs, iespējams, rodas motivācija liegt sistēmas lietotājiem trešo pušu piekļuvi.

SPRK padomes lēmumu LG var pārsūdzēt tiesā.

Jau rakstīts - diskusijās pagājušajā nedēļā regulatora padomes sēdē LG pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka uzņēmums nav pārkāpis nevienu normatīvo aktu un nepiekrīt regulatora lēmumprojektam par brīdinājuma izteikšanu. LG ieskatā ir būtiskas pretrunas likumos, kā arī saistībā ar privatizācijas līgumu, kuras uzņēmums vēlējies izprast, vēršoties SPRK ar aicinājumu strīda izskatīšanai. Administratīvās lietas ierosināšanai neesot bijis pamata - tā būtu jāizbeidz.

Savukārt "Latvenergo" pārstāvji sēdē pauda bažas, ka LG turpinās neievērot pašreizējo regulējumu, kas paredz nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Uzņēmums marta beigās atkārtoti vērsies pie LG ar lūgumu nodrošināt pieeju infrastruktūrai, taču LG vilcinoties ar atbildi un prasot iesniegt dokumentus, kuri LG rīcībā jau ir.

Pēc LG pārstāvju paustā, "Latvenergo" nav iesniedzis apliecinājumu, ka tam nav nodokļu parāda. Tāpat nekāda vilcināšanās nenotiekot, jo noteiktais termiņš atbildes sniegšanai ir līdz aprīļa beigām.

Tapat ziņots, ka "Latvenergo" vairākas reizes vērsies pie LG, prasot nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai varētu piegādāt gāzes testa partiju miljona kubikmetru apmērā no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa, kur "Latvenergo" piedāvāta zemāka gāzes cena nekā LG piegādātā. Savukārt LG par spīti spēkā esošajam regulējumam, kas teorētiski šādu iespēju "Latvenergo" paredz, piekļuvi nav nodrošinājusi, norādot uz pretrunām starp LG privatizācijas līgumu un no tā izrietošajām monopoltiesībām gāzes tirdzniecībai un Enerģētikas likumu, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu Latvijā.

SPRK iepriekš pavēstīja, ka LG 2016. gada 11. janvārī saņēma "Latvenergo" vēstuli ar lūgumu nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu, lai transportētu "Latvenergo" piederošu dabasgāzi no "GMS Kemenai" līdz "Latvenergo" gazificētajam objektam Rīgas TEC-2. Regulators lūdza LG nodrošināt "Latvenergo" piekļuvi attiecīgajai sistēmai vai arī atbilstoši Enerģētikas likumam sniegt motivētu atteikumu. Atbilstoši regulatora rīcībā esošai informācijai LG noteiktajā termiņā nebija sniegusi motivētu atteikumu, tādējādi pirmšķietami neievērojot Enerģētikas likuma un likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem prasības, kā arī LG izsniegto licenču nosacījumus.

Tādēļ, lai izvērtētu LG rīcību, regulators ierosināja administratīvo lietu, aicinot iesaistītajām pusēm - LG un "Latvenergo" - sniegt paskaidrojumus. Administratīvās lietas ietvaros tika vērtēta LG rīcības atbilstība Enerģētikas likuma un likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem prasībām, kā arī LG izsniegto licenču nosacījumiem.

Atbilstoši Enerģētikas likumam, ja SPRK konstatē, ka dabasgāzes sistēmas operators, tirgotājs vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem - uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu; izteikt brīdinājumu; uzlikt likumā noteikto soda naudu. Sods par būtiskiem pārkāpumiem var sasniegt līdz 10% no kompānijas gada apgrozījuma.

2014. gadā LG strādāja ar 503,076 miljonu eiro apgrozījumu un guva 30,069 miljonu eiro peļņu. Savukārt pērn, pēc neauditētiem datiem, uzņēmums strādāja ar 444,686 miljonu eiro apgrozījumu un guva 30,517 miljonu eiro peļņu.

SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.