Administratīvā apgabaltiesa atcēlusi Konkurences padomes (KP) piemēroto 2,1 miljona eiro sodu pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". Sodu KP uzlika par uzņēmuma vienošanos ar pilnsabiedrību "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS), kas noteica, ka braukšanas maksa mikroautobusos nedrīkst būt zemāka par "Rīgas satiksmes" tarifu, portālu "Delfi" informēja "Rīgas satiksmē".
Tiesa lēmusi, ka KP ir pārkāpusi savas kompetences robežas, vērtējot "Rīgas satiksmes" un apakšuzņēmēja RMS vienošanās tiesiskumu. Spriedumā minēts, ka RMS pakalpojuma tarifu nevar noteikt patstāvīgi un neatkarīgi, tāpēc vienošanās starp "Rīgas satiksmi" un RMS bija nevis aizliegta vienošanās, bet tiesiska rīcība, skaidro uzņēmumā.
Vēstīts, ka 2017. gada 27. februārī KP piemēroja "Rīgas satiksmei" naudas sodu 2 163 046 eiro apmērā, bet RMS 87 948 eiro apmērā par konkurences kropļošanu.
Vienošanās starp uzņēmumiem notikusi 2015. gadā, nosakot, ka braucieni mikroautobusos nedrīkst būt lētāki par "Rīgas satiksmes" pamattarifu, kas tobrīd bija 0,7 eiro. Ja "Rīgas satiksme" ceļ tarifu, tas jādara arī RMS.
""Rīgas satiksme" un RMS, īstenojot vienošanos, izslēdza savstarpēju cenu konkurenci, pasargāja sevi no konkurences spiediena un ierobežoja patērētājiem iespējas saņemt konkurētspējīgu pakalpojumu," norādīja KP.
"Rīgas satiksme" apņēmās KP sodu pārsūdzēt, rīcību skaidrojot ar Sabiedriskā transporta likumu, kur noteikts – vienā pilsētā tarifam ir jābūt vienotam. "Mēs uzskatām, ka sabiedriskais transports ir tā joma, kas ir ārpus konkurences likuma, jo to visā valstī ir noteicis pasažieru pārvadājumu likums," iepriekš pauda "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Emīls Jakrins.
Vienošanos par mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā "Rīgas satiksme" ar RMS noslēdza 2013. gadā.
Abu uzņēmumu sadarbība līdz tiesai nonākusi arī cita jautājuma dēļ. Proti, saskaņā ar līgumu mikroautobusu pakalpojumus Rīgā bija paredzēts sniegt piecus gadus – līdz 2018. gada 30. aprīlim.
2016. gada oktobrī "Rīgas satiksme" izsludināja sarunu procedūru, lai atrastu jaunu pakalpojuma sniedzēju, kurš darbu sāktu šā gada 1. maijā. Taču "Rīgas satiksme" pērn tik un tā noslēdza papildvienošanos ar RMS, kas pagarināja 2013. gada līgumu līdz 2020. gada oktobra izskaņai.
Uzņēmums "Liepājas autobusu parks" vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atzīt papildvienošanos par spēkā neesošu, jo tā noslēgta ārpus publiskā iepirkuma procedūras. Šis uzņēmums lietā lūdza piemērot pagaidu noregulējumu, proti, aizliegt pildīt papildvienošanos.
Administratīvā rajona tiesa, izskatījusi pagaidu aizsardzības lūgumu, atzina, ka strīdus vienošanās ir pirmšķietami prettiesiska un aizliedza to pildīt.
"Rīgas satiksme" un RMS par šo tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību, norādot, ka papildvienošanās noslēgšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka pēc 2018. gada 1. maija Rīgas iedzīvotāji nepaliek bez mikroautobusu pakalpojumiem, jo iepirkumu procedūrā neesot iespējams nodrošināt, ka jaunais pakalpojumu sniedzējs varēs sākt pakalpojumu sniegšanu jau 2018. gada 1. maijā.
Augstākā tiesa uzdevusi no nākamā gada apturēt uzņēmumu starpā noslēgto papildvienošanos. Līdz ar to galvaspilsēta varētu palikt bez iespējas pārvadāt pasažierus mikroautobusos.
Pēc Rīgas domes opozicionāru iniciatīvas Satiksmes un transporta lietu komiteja nolēma, ka "Rīgas satiksmei" būs domē jāiesniedz scenārijs tam, kā galvaspilsētā no nākamā gada notiks pasažieru pārvadāšana ar mikroautobusiem.
