Mantojums lidostai Rīga, ko pēc savas politiskās darbības laika atstājis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, liek valstij joprojām ciest ievērojamus zaudējumus, svētdien vēstī TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Īru lidsabiedrības "Ryanair" ekskluzīvais līgums ar lidostu "Rīga" desmit gadus tai ļāva baudīt labvēlīgākus nosacījumus nekā citām aviokompānijām. Šlesera laika atlaižu politika tagad atspēlējusies lidostai, jo, balstoties uz līgumu, "Ryanair" vinnējusi lidostu Starptautiskajā Šķīrējtiesā.
Lidostai no savas kabatas aviokompānijai būs jāsamaksā vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Maksājums tikai uz laiku atlikts, kamēr Eiropas Komisija (EK) nebūs pabeigusi izmeklēt, vai "Ryanair" nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu.
Atgādinot par vēstures notikumiem, raidījums vēstī, ka Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par savu prioritāti vēl būdams premjera biedrs 2003. gadā. Ar pilnu savu savu iepriekš noteikto kursu Šlesers turpināja, pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā turpmākajos gados. Kā satiksmes ministrs viņš izlēmis, ka piesaistīt lielāku pasažieru skaitu lidostai izdosies ar zemāku nodevu un atlaižu politiku izredzētām aviokompānijām. Par tādu kļūstot zemo cenu lidsabiedrībai "Ryanair".
2004. gada 23.jūlija slepenais līgums "Ryanair" garantēja zemas apkalpošanas maksas. Proti, par katru pasažieri lidostai lidsabiedrība maksāja vien 4,5 eiro. Bet par katras "Ryanair" lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstējusi iekasēt tikai vienu eiro. Trīs gadus vēlāk līgumu grozīja uz aviokompānijai vēl labvēlīgākiem nosacījumiem, vēstī raidījums.
Ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012. gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. "Ryanair" jauno nodevu maksāt atteicās, uzskatot to ka par agrāk noslēgtā līguma pārkāpumu. Lidsabiedrība vērsās pret lidostu Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja. Uzvara tiesā paredz, ka lidostai jākompensē "Ryanair" 802 000 eiro un jāsedz tiesāšanās izdevumi.
"Fort" zvērināts advokāts, "Ryanair" pilnvarotais pārstāvis Edgars Briedis raidījumam atklājis, ka ar šķīrējtiesas spriedumu, cita starpā, par labu "Ryanair" tiktu piedzītas šķīrējtiesas tiesāšanās izmaksas. "Tas būtu viens no aspektiem, ko gūtu mans klients," sacīja Briedis, neatklājot šo izmaksu kopējo summu. "Nekā Personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka kopējā summa, kas lidostai jāmaksā "Ryanair" pārsniedz pusotru miljonu eiro, proti, tā ir 1 569 086 eiro.
Turklāt tie neesot vienīgie lidostas zaudējumi. Šķīrējtiesa vēl vienā jautājumā lēmusi par labu "Ryanair", nosakot, ka lidostai nebija tiesības iekasēt papildus maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem. Praktiski tas nozīmē, ka lidosta neatgūs vairāk nekā 2 miljonus eiro lielu "Ryanair" parādu, ziņo raidījums.
Prāvā lidosta nav pārliecinājusi ārvalstu arbitru. Lidostai nav palīdzējis arī liecinieku stāstītais, ka tā šādu vienošanos slēgusi pēc satiksmes ministra Šlesera rīkojuma. Tieši Šlesers "Ryanair" esot izteicis piedāvājumu par vienoto maksu līgumā, un par to liecina tiesvedības materiālos atrodamie e-pasti, ar kuriem Šlesers un "Ryanair" vadība apmainījusies gadu līdz līguma parakstīšanai. No sarakstes redzams, ka lidostas vadība pretojusies vairākiem līguma nosacījumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš, personīgi tiekoties ar "Ryanair" pārstāvjiem, apsolījis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumus "Ryanair", ja vien pārvadāto pasažierus skaits daudzkārt kāps, vēstī raidījums.
"Mēs esam nonākuši situācijā, kurā esam spiesti – lidosta ir spiesta risināt tās problēmas, kuras jau bija "iebūvētas" sākotnēji slēdzot šo līgumu," raidījumam atzinis VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.
Lidosta vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā (EK), lūdzot izmeklēt, vai "Ryanair" no 2004. gadam līdz pat 2014. gadam nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Kā vēstī "Nekā Personīga", lidostas sūdzība EK nebūt nav pirmā. Līdz šim izmeklēta jau 21 lieta pret "Ryanair". Lielā daļā EK nelikumības nav saskatījusi, bet sešas sūdzības beigušās ar lielām "Ryanair" piespriestām soda naudām.
Kopējais kompensāciju apmērs ir vairāk nekā desmit miljoni. Lielākā kompensācija 6 400 000 eiro "Ryanair" būs jāatmaksā Francijai par līgumu ar Nīmas lidostu.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa raidījumam skaidrojusi, ka gadījumā, ja EK atzītu, ka šāds atbalsts ir saņemts nelikumīgi, Latvijas valstij vai ar tās starpniecību lidostai, būtu jāpiedzen šis nelikumīgi saņemtais valsts atbalsts. Savukārt, ja EK atzīst, ka viss ir kārtībā, tad tā arī paliek – viss ir kārtībā. "Pēc būtības, valsts īpaši ne ar ko neriskē, uzturot šādu sūdzību," rezumējusi Satiksmes ministrijas pārstāve.
Raidījums norāda, ka sūdzība EK lidostai devusi laiku nogaidīt un vēl nemaksāt "Ryanair" šķīrētiesas piespriesto pusotru miljonu eiro. Rīgas rajona tiesa pēc lidostas pārstāvju līguma apturējusi tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču, kad EK izmeklēšanu beigs, tiesvedību šajā lietā atjaunos.
No pagājušā gada pavasara ar "Ryanair" lidostai ir jauns līgums, kas ir līdzvērtīgs citu aviokompāniju panāktajām vienošanām. Neskatoties uz draudiem par aiziešanu no Rīgas, pagājušais gads īru lidsabiedrībai bijis labākais pasažieru skaita ziņā, vēstī raidījums, atgādinot, ka valstij neizdevīgā līguma ar "Ryanair" sekas un Šlesera lomu tajā 2010. gadā sāka izmeklēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB lietu izbeidza, taču pēc Valsts kontroles protesta izmeklēšanu atjaunoja. Rezultātu krimināloprocesā nav joprojām.
Šlesers, kurš tagad strādājot ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītos biznesos, joprojām uzskata, ka "Ryanair" līgums bija valstij izdevīgs. "Tā kā vairs neesmu politiķis, nevēlos plaši komentēt politiskos procesus. Bet, kas attiecas uz jūsu jautājumu, varu pateikt, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, Satiksmes ministrijas realizēto politiku aviācijas jomā atbalstīja Ministru kabinets. Kā rezultātā Rīgas lidosta no mazas, provinciālas lidostas, pārvērtās par lielāko lidostu Baltijā, palielinot pasažieru apgrozījumu no 650 000 līdz 5 000 000. Daudzkārtīgi samazinot aviopārvadājumu biļešu cenas, tika dota iespēja lidot Latvijas cilvēkiem, kuriem šāda privilēģija iepriekš nebija iespējama. Kā arī, pateicoties šai politikai, Latvija piesaistīja katru gadu ievērojami vairāk ārvalstu tūristu, kuri atstāja Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro. Man ir ļoti žēl, ka šodien Latvijas aviācijas nozare atrodas stagnācijā," raidījumam atbildējis Šlesers.
