Nodokļu inspektoru acu priekšā citi kreditori savākuši maksātnespējīgā uzņēmuma mantu. Arī tiesā VID ir zaudējis. Valstij nodarīti miljona eiro zaudējumi, bet VID uzskata, ka izdarījis visu iespējamo un tagad cer uz Valsts policijas spējām pierādīt, ka ir apkrāpts.

"Daugavpils dzirnavnieka" bankrots ildzis trīs gadus. AS "Daugavpils dzirnavnieks" ilgus gadus bijis nozīmīgs uzņēmums visiem Dienvidlatgales zemniekiem. Uzņēmumu smagi skāra 2009. gada krīze, vairākus gadus tas nīkuļojis, bet īpašās nozīmes dēļ VID necentās piedzīt nodokļus, bet pagarināja samaksas termiņus, cerībā, ka uzņēmums atkopsies, skaidro raidījums.

2014. gada decembrī uzņēmums bankrotējis un sākusies tā mantas izpārdošana. Viens no vērtīgākajiem īpašumiem bijusi akciju kontrolpakete Latvijas lielākajā zivjaudzētavā "Nagļi". Tā apsaimnieko gandrīz divtūkstoš hektāru plašus zivju dīķus pie Lubānas ezera, kur audzē karpas.

VID miljonu vērtās akcijas nebija apķīlājis, un īsi pirms bankrota "Daugavpils dzirnavnieka" akcionāri slepus šo īpašumu pārdevuši paši sev. Vēlāk garā darījumu ķēdē zivjaudzētavas akcijas nonākušas pie AS "Tukuma straume" padomes priekšsēdētāja vietnieces Aldonas Šlukas.

Pateicoties jaunajiem īpašniekiem, par "Nagļu" valdes priekšsēdētāju kļuvis Gints Lazdiņš. Daugavpils dzirnavnieka vērtīgākais īpašums bija graudu pirmsapstrādes komplekss pilsētas pievārtē. Maksātnespējas administratora algoti vērtētāji noteica, ka kompleksa cena ir 1,9 miljoni eiro. Īpašums bija jāpārdod izsolē un šo summu noteica par izsoles sākuma cenu.
Izsole izgāzusies, lai gan bija pieteikušies graudkopības nozares smagsvari "Latraps" un "Baltic agro". Solīšana izvērtusies par farsu. Vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja firma "Lat Export Holdings", kas nesamērīgi augsto cenu – 5,5 miljonus eiro – viņi tā arī nesamaksāja.

Maksātnespējas administratore Vija Ritenberga raidījumam atzinusi, ka bijusi izbrīnīta un apsvērusi iespēju solīšanu pārtraukt, taču normu, kas viņai šādas tiesības paredz, likumā nav atradusi. Līdz ar to pēc izsoles, kas izgāzās, iegādāties īpašumu bija tiesības otras augstākas cenas solītājam zivsaimniecībai "Nagļi". Uzņēmuma pārstāvis Gints Lazdiņš solījis 5 miljonus, taču "Nagļiem" nebija naudas, ko samaksāt. Izsoli atzina par nenotikušu.

"Latraps" bija gatavs maksāt 3 miljonus, bet administratore izlēma, ka otru izsoli nerīkos. Īpašumu par sākuma cenu atdeva nodrošinātajam kreditoram. 2015. gadā bankas prasījumu pret maksātnespējīgo "Daugavpils dzirnavnieku" bija nopircis graudu pārstrādes uzņēmums "Tukuma straume".

Izsoli tiesā apstrīdēja gan kooperatīvs "Latraps", gan VID. Sūdzībās tiesai minēts, ka abu augstāko cenu solītāju darbības rada pamatu bažām par ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta uz to, lai "Tukuma straume" iegūtu īpašumu par izsoles sākuma cenu. Otrā lielākā solītāja saimniecības "Nagļi" saistība ar "Tukuma straumi" Daugavpils tiesas tiesnesei Regīnai Paipalai nelikās būtiska. 8. martā tiesnese izlēma, ka VID aizdomas ir noraidāmas, jo lietā nav rakstveida pierādījumu par ļaunprātīgas vienošanās noslēgšanu. Raidījumam Daugavpils tiesas priekšsēdētāja palīdze Aiga Trokša-Traško sacīja, ka tiesnesei, kas skatīja šo lietu, nav ko piebilst un nav ko komentēt par slēgtā tiesas sēdē pieņemtu lēmumu un slēgtā tiesas sēdē konstatētiem apstākļiem.

VID spriedumu nepārsūdzēja, jo tā bija jau trešā tiesa par šo izsoli. Vispirms Daugavpils tiesa VID prasību atzina par pamatotu un atzina izsoli par nenotikušu. Taču Latgales apgabaltiesa šo lēmumu atcēla un lieta nonāca pie tiesneses Regīnas Paipalas. Līdz ar to VID ir pārliecināts, ka izdarīja visu iespējamo, lai maksātnespējas procesā aizstāvētu valsts intereses.

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule raidījumam skaidroja, ka 2015. gadā tika veikta dienesta pārbaude, kur izvērtēja, vai visi darbinieki ir veikuši visas nepieciešamās darbības, vai ir bijuši pietiekoši aktīvi, un vai nav kaut ko palaiduši garām. Secinājums bijis, ka VID darbinieki ir izdarījuši visu, ko viņi tajā brīdī varēja izdarīt.

Tagad VID cer, ka shēmošanu izdosies pierādīt Valmieras policijai. Krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā policijā atrodas jau vairāk nekā gadu, taču lietā nav neviena aizdomās turamā, arī strīdus īpašums nav apķīlāts.

VID rosinājis mainīt parādu piedzīšanas kārtību no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Dienests vēlas, lai vispirms no bankrotējušās firmas naudas tiek nomaksāti nodokļi, un tikai pēc tam uz atlikušo naudu var pretendēt pārējie, tostarp bankas.