Salīdzinot ar 2012.gadā veikto revīziju, valsts AS "Latvijas Pasts" (LP) joprojām vērojamas tās pašas problēmas, tostarp ar dienesta auto neatbilstoši izmantošanu, portālam "Delfi" pavēstīja Valsts kontroles (VK) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa - Milzarāja.
Pēc viņas teiktā, ja salīdzina trīs šogad veiktās ieteikumu ieviešanas pārbaudes Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās - Latvijas autoceļu uzturētājā, lidostā "Rīga" un LP, tad aina LP ir visbēdīgākā.
LP mēģinājis ieviest VK ieteikumus, taču tie palikuši tikai "uz papīra". "Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis," norāda VK. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem.
Tiesa gan, informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības - slepenība saistīta ar VK vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju.
LP joprojām nav atrisināts kapitālsabiedrības pārvaldības jautājums. Satiksme ministrija aizbildinoties ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma un ar to saistītās vienotās pieejas trūkumu, kas neļaujot sakārtot ne valdes locekļu skaita, ne atlīdzības jautājumus.
Kā spilgtāko piemēru VK min to, ka viens no LP valdes locekļiem varējis brīvi apvienot pilna darba laika pienākumus LP ar diviem amatiem Valmieras pilsētas pašvaldībā un kapitālsabiedrībā un pienākumiem astoņās Valmieras pašvaldības komisijās.
"Čaklais darbinieks dzīvo Valmierā un arī reģiona pasta nodaļas tur regulāri esot pārbaudījis, ko gan noliedz revidentu uzrunātie pasta nodaļu darbinieki, kā arī dokumentāru apstiprinājumu neesamība par "veikto pārbaužu" nepieciešamību un lietderību," klāsta VK. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka šis valdes loceklis bija Aigars Vītols, kurš pērnā gada nogalē pēc pušu vienošanās darbu LP valdē pārtrauca.
Lai arī LP norādījis, ka ne vienmēr pārbaudes veicējam ir pienākums atklāt savu vārdu un amatu pasta nodaļu darbiniekiem, revidenti skaidro, ka tas, iespējams, nemaz nav valdes locekļa pienākums - iekšējais auditors to varētu paveikt par mazāku atalgojumu, turklāt pavisam atklāti. Revidenti arī norāda, ka šāda "īpašā valdes locekļa" situācija nav motivējoša pārējiem darbiniekiem.
Nav ieviesti arī ieteikumi, kas attiecas uz autotransporta iegādi un izmantošanu. "Lai gan LP ir izstrādājis kārtību un noteicis, ka iekšējais audits reizi ceturksnī izlases veidā pārbauda ceļazīmēs rakstīto, revidenti atklāja daudz neatbilstību, arī tajās ceļazīmēs, kuras kā pareizi aizpildītas ir atzinuši iekšējie auditori," vēsta VK.
Joprojām neesot pārliecības, ka izlietotā un apmaksātā degviela un nobrauktie kilometri ir saistīti ar pasta saimniecisko darbību.
"Deviņi administrācijas darbinieki brauc ar dienesta automašīnām, piemēram, Volvo XC60, no mājām uz darbu un atpakaļ. Tie tiek nosaukti par dienesta braucieniem," min VK.
Atbilstoši LP skaidrotajam, ir jānodrošina iespēja administrācijas darbiniekiem jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, taču revīzijas laikā neviens šāds "jebkurš brīdis" nav konstatēts.
"Revidenti norādījuši, ka šīs mašīnas netiek pienācīgi noslogotas, piemēram, viens auto mēnesī ticis izmantots vien 20 stundas, kas ļāva revidentiem secināt, ka tik daudz automašīnu LP nav vajadzīgs," informē VK. Tāpat revidenti apšauba automobiļu nomas līgumus, jo iepirkums par divu vieglo automobiļu nomu gandrīz divas reizes pārsniedz cenu, kādu LP maksā par sešām identiskiem mērķiem paredzētām automašīnām.
LP valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs apliecina, ka uzņēmums pašlaik analizē VK ziņojumu.
Viņš vērš uzmanību uz VK secināto, ka LP ir panācis rezultātu uzlabojumu par 2,13 miljoniem eiro 2013.gadā, nodrošinot uzņēmumam lielāku peļņu. Vienlaikus LP novērtējot VK secinājumus, jo tie ļaušot turpināt uzlabot LP efektivitāti.
Pēc Salnāja teiktā, vairākus no VK atklātajiem trūkumiem LP jau ir novērsis – piemēram, kļūdas valdes locekļa veiktajos aprēķinos par nobrauktajiem kilometriem ir labotas, un valdes loceklis ir LP atmaksājis visus līdzekļus, kas bija balstīti uz kļūdainajiem aprēķiniem.
"Vienlaikus LP ir saņēmis valdes locekļa atvainošanos, par kuru informējis LP akcionāru, kas ieceļ valdes locekļus," klāsta Salnājs, piebilstot, ka pašlaik arī tiek izstrādāti uzlabojumi iekšējās kārtības noteikumos, kas uzlabotu kontroles mehānismus šādās situācijās.
LP iecerējis jau tuvākajā laikā informēt par turpmākajiem efektivitātes uzlabojumiem saistībā ar VK ziņojumu, tiklīdz tie tiks veikti. Tāpat uzņēmums informēs par pērnā gada peļņu, kuras sasniegšanā būtiska loma bijusi efektivitātes uzlabojumiem.
VK revīzija veikta par laika posmu no 2012.gada 1.jūlija līdz pērnā gada 30.jūnijam.
LP nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. LP pilnībā pieder valstij.
