Jūs esat teicis, ka Ekonomikas policijas aktivitātes jums traucē glābt Liepājas metalurgu, esat arī paudis gatavību atdot valstij sev piederošās akcijas par 1 latu. Kā tieši Liepājas metalurga glābšanu traucē Ekonomikas policija?
No savas puses līgumu esmu parakstījis. Valsts puses nolīgtā konsultantu kompānija "Prudentia" līdz šim brīdim nav spējusi maniem juristiem uzrādīt pilnvaru, ka ir pilnvarota parakstīt šo līgumu.
Diemžēl, dotajā brīdi vairāk neko nevaru teikt, jo esmu parakstījies par izmeklēšanas informācijas neizpaušanu. Tāpēc arī nevaru detaļās izstāstīt, cik smieklīgi ir fakti, kas izklāstīti Lipmana kunga melīgajā iesniegumā, uz kura pamata ir ierosināta krimināllieta. Varu pateikt tikai to, ka runa ir par 12 gadus seniem notikumiem, par kuriem civilprocesam lietā drīz jābeidzas. Tāpēc jau parādījies šis pasūtījums un citādi es šo krimināllietu nosaukt nevaru.
Par Ekonomikas policiju pat runāt negribas, lai gan viss ir ļoti vienkārši. Pēdējā laikā tā vietā, lai apspriestu ar investoriem konkrētas lietas (investīciju apjomu, ienākumu un zaudējumu aprēķinu, optimizēt izdevumus, meklētu jaunus noieta tirgus, elektrotarifu dinamiku) es nodarbojos ar to, ka atbildu uz jautājumiem: kāpēc bija kratīšana, vai akcijas arestētas vai nav, kādi būs riski, ja šīs akcijas dabūs valdība. Jā, un vēl, uzdod jautājumu, vai man ir pilnvaras runāt ar viņiem? Visnepatīkamākais tajā visā - sankcionēta informācijas noplūde.
Kāda tur runa par investīcijām, ja katru dienu jāskaidro, ka mēs nepiedāvājam biļetes ešelonā uz fronti, mēs piedāvājām kopīgi glābt mūsdienīgu metalurģisku uzņēmumu.
Konkrēts piemērs. "Prudentia" uzaicināja kolēģi Iļju Segalu, lai kopā ar "kreditoru klubu" apspriestu plānu, kā glābt Liepājas metalurgu. Kādā statusā uzaicināja? Kā akcionāru? Kā valdes locekli? Valdes loceklis viņš noteikti nedrīkst būt, jo policija aizliegusi pildīt šādus amata pienākumus. Kas sniegs paskaidrojumu, ar ko grib runāt "Prudentia"?
Tikpat bīstami runāt ar kreditoru vai investoru. Drošs ceļš uz sausiņiem un režģotu skatu uz pasauli. Teikšu vienkāršāk - tiek darīt viss, lai izslēgtu manis un Segala kunga dalību sarunu procesā un tas tiek darīts Lipmana interesēs. Bet tas ir cilvēks, kas par Liepājas metalurgu neko nezina un kompānijai darījis tikai ļaunu.
Vai jūsu rīcībā esošie resursi ir pietiekami, lai glābtu Liepājas metalurgu, tajā ieguldot vismaz 10 miljonus latu?
Maza remarka. 10 miljoni ir visai deklaratīvs cipars. Diez vai Ekonomikas ministram ir jelkāds šī cipara pamatojums. Un vēl, esmu lielākais akcionārs, Segala un Lipmana akciju paketes ir mazākas. Kāds pateiks, kāpēc visiem jāmaksā vienādi?
Bet tagad pēc būtības. Mēs nekad nelūgtu palīdzību, ja varētu paši tikt galā. Mēs varam censties piesaistīt līdzekļus, piesaistīt investorus, taču rezultātam vajadzīga visu pušu griba. Kā no valdības un kreditoriem, tā no akcionāriem un potenciālajiem investoriem. Pašreizējā situācija metalurģijas tirgū ir kritiska, krīze ir globāla un nevienam nav skaidrs, cik tā ilgs. Eiropas Komisija savā nesenajā memorandā to atzina un piedāvāja dažus glābšanas līdzekļus.
Plašāk skatot, visām šajā procesā iesaistījām pusēm ir jāatbild uz vienu jautājumu. Vai Latvijai ir vai nav vajadzīgs Liepājas metalurgs? Valdībai jāprasa, vai vajadzīgs viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem valstī, kreditoriem - vai vajadzīgs partneris, kas nokārtos savas saistības? Vai akcionāriem un investoriem vajadzīgs uzņēmums, kas nesīs peļņu? Es atbildu - jā. Es ticu Liepājas metalurgam.
Vai jūsu un Iļjas Segala rīcība, pārrakstot savus īpašumus radiniekiem, neliek apšaubīt jūsu nodomus?
Atgādināšu, ka Lipmana kunga prasības nodrošinājumam tika arestētas Segala kungam piederošās Liepājas Metalurgs akcijas. Kad Lipmana kunga prasība tiks izskatīta pēc būtības, nav zināms. Pa to laiku viņam var ienākt prātā vēl diez ko arestēt.
Tā kā mēs tikai aizsargājamies no patvaļas. No reideriskas īpašuma sagrābšanas, ko veic Kirovs Lipmans un par ko darījām zināmu valdības konsultantu uzņēmumam "Prudentia". Ļoti žēl, ka mūsu rīcība, sargājot savu īpašumu, tika nepareizi saprasta.
Kādus tieši iebildumus jūs esat izteicis pret kreditoru kluba piedāvāto vienošanos?
Par "Prudentia" jau teicu. Tur ir juridiskas nianses, kas izriet no Civillikuma. Mani juristi uzskata, ka ir pretruna starp iesniegto dokumentu un Civillikumu. Piemēram, atdevušam akcijas valstij, kā man, vēl nenosakāmi ilgu laiku uzņēmumā par kaut ko jāatbild. Likums to nenosaka.
Vai Valsts kasei tika sniegta pilnīga informācija par Liepājas metalurga finanšu stāvokli?
Pilnīgi visa informācija ir pieejama. Liepājas metalurgā jau sen strādā Valsts kases pārstāvis. Arī auditorfirma "Ernest&Young" veica pilnu pārbaudi. Viņu darba rezultāts ir pieejams interneta lapā, starp citu, tas tur parādījās agrāk nekā mēs paši saņēmām.
Kā komentējat plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par iespējamām manipulācijām, lai optimizētu PVN?
Nekādi. Ja tādi fakti būtu, būtu krimināllietas. Man nekas nav zināms. Varbūt kāds klients? Katram spiegu klāt nepieliksi un tas nav mans darbs.
Vai jums ir izteikti draudi no "Tolmets" pārstāvju vai kāda cita puses? Vai par šiem draudiem esat informējis tiesībsargājošās iestādes?
Nevēlos atbildēt uz šo jautājumu. Īsi sakot. Man nācās darīt visu, lai pasargātu savu ģimeni.
Kas ir pamatā jūsu un Kirova Lipmana konfliktam?
Nav nekāda konflikta. Lieta ir tajā, ka viņš nodarbojas ar banālu šantažu. Tas ir civiltiesisks strīds, un lai tiesa ar to tiek galā.
Kā ir mainījusies situācija ar strādājošajiem Liepājas metalurgā - cik jau kopš gada sākuma atlaisti, cik vēl plānots atlaist?
Valde ir nolēmusi, ka no 10. aprīļa darbinieku skaits bija jāsamazina par 10%, t.i. par 218 strādājošiem. Šajā brīdi atlaisti tikai 56 darbinieki.
Esat izteicies, ka godīgs bizness Latvijā nav iespējams. Vai uzskatāt, ka jums pašam izdevies tādu piekopt?
Es pateicu tikai to, ka "pēdējā laika notikumi rāda, ka godīgs bizness Latvijā nav iespējams". Tas, diemžēl, apstiprinās.
Uz jautājuma otro pusi, kam pamatā ir dzeltenīgu seriālu piegarša, teikšu, ka tūlīt zināsit no cikiem un līdz cikiem Sergejs sit savu sievu. Bet nopietnai atbildei. Vai varat iedomāties, ka blēži vai gadījuma cilvēki būtu tie, kas spētu izveidot vienu no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem valstī, kompāniju, kuras produkcija iet pa visu pasauli un kuras akcijas kotējas biržās?
Vai un kā nedienas ap Liepājas metalurgu ietekmē jūsu vadītā futbola kluba finansiālo stāvokli?
Sāpīgs jautājums. Runa nav tikai par futbolu. Finansējam arī hokeju un hokeja skolu, kur trenējās ap 600 bērnu. Šādi projekti, manuprāt, Latvijā pirmām kārtām ir sociāli un tikai tad sportiski. Gribētu to visu saglabāt. Kā iznāks, neņemos galvot.
Vai savu biznesa karjeras nākotni saistāt ar Latviju, un cik ilgi plānojat vēl būt aktīvs biznesmenis?
Mans bizness ir mana dzīve un mana Liepāja. Darīšu visu, lai rūpnīca būtu un pastāvētu.
