Eiropas Savienības mērķis ir vienots energotīkls kā priekšnosacījums vienotam energotirgum ar maksimāli zemām gāzes iepirkuma cenām, kuras nevarētu manipulēt kāds monopols. Tieši tāpēc pēdējo gadu laikā Eiropas Savienības līmenī aktualizējušās diskusijas, ka Eiropā ir jālikvidē tas, ko sauc par energosalām. Tātad - Baltijas valstu energoizolētības likvidēšana ir loģiska.
Vai konkurences dēļ pārmaksājam?
Joprojām tiek diskutēts par to, kura no Baltijas valstīm ir piemērotākā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa būvei. Katra no Baltijas valstīm ir nākusi klajā ar savu piedāvājumu un savu konceptuālo projekta tehniski - ekonomisko pamatojumu. Lietuvas plānā paredzēta SDG termināļa būve Klaipēdā, Igaunijas - Paldiskos, bet Latvijas - Rīgā. Šī brīža dabasgāzes apgādes sistēma Baltijas valstīs veidota pēc sezonālā principa - proti, vasaras periodā tiek piepildīta Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas ziemas periodā kalpo kā gāzes apgādes avots gandrīz visam Baltijas valstu reģionam un dažiem Krievijas ZR rajoniem.
Neskatoties uz to, ka Krievija pa cauruļvadu garantē stabilāku un lētāku piegādi, bez izejvielu cenas un konkurences, ir arī citas energotirgū svarīgas un attīstāmas komponentes. Piemēram, piegāžu dažādošana un pieslēgšanās kopējiem tīkliem. Te iekļaujas SDG terminālis. Kā lielisks piemērs minama Amerika, kas trīs gadu laikā atbrīvojusies no gāzes importa atkarības un pārtapusi par pašpietiekamu un pat gāzes eksportētāju, pateicoties tieši SDG termināļa izbūvei.
SDG terminālis Latvijā nozīmētu iespēju, vadoties pēc izdevīguma, iegādāties apmēram piektdaļu mums nepieciešamās gāzes no Kataras, Saūda Arābijas, ASV - no biržas, un šī piektdaļa kopējā apjoma noturētu atlikušo četru piektdaļu cenu.
Latvija lētākā, Rīga - stratēģiski izdevīgākā
Kā norāda ne viens vien eksperts, lēmums par SDG termināļa būvi Latvijā, precīzāk, Rīgā, būtu vienīgais stratēģiski pareizais vairāku iemeslu dēļ. Kā pirmais minams fakts, ka arī šobrīd Latvija jau ir Baltijas valstu gāzapgādes centrs, jo mūsu valstī ir izvietota vienīgā Baltijas gāzes krātuve, un pastāv reālas iespējas apgūt vēl vairākas krātuves. Tā, piemēram, iespējams apgūt Dobeles GK, kurā jau vairākus gadus ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veikta ģeoloģiskā izpēte un kas atzīta par piemērotu dabasgāzes uzglabāšanai. Otrkārt, Latvijas, un tātad arī SDG termināļa dislokācija, padarītu vienkāršāku gāzes padevi gan klientiem Z, gan klientiem D. Treškārt, Latvijas piedāvātais SDG termināļa būvniecības variants ir arī ekonomiski visracionālākais un pamatotākais, bet investīciju ietilpības samazinājums - pat neliels, šāda projekta mērogos nozīmē daudzus miljonus latu vai eiro.
Arī Fizikālās enerģētikas institūta direktors, LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis izdevumā "Energo Forums" ir minējis, ka gan ģeogrāfiski, gan tautsaimnieciski vislabākā vieta šādam terminālim būtu Latvija, Rīga, jo "mums ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kādas nav mūsu kaimiņvalstīm - tātad, ir arī iespēja integrēt savā gāzapgādes kompleksā principiāli jaunu elementu".
Līdzīgu viedokli pauž enerģētiķi no ASV - Dr.sc.ing. S.Bačkaitis un prof. R.Slavickas, piekrītot, ka SDG terminālu būtu izdevīgi būvēt Latvijā, lai nevajadzētu no jauna veidot dabasgāzes krātuvi, jo tāda jau ir Inčukalnā ar izbūvētiem gāzes cauruļvadiem uz Lietuvu un Igauniju. SDG termināls būtu jāizbūvē, balstoties uz Baltijas valstu kooperācijas principiem, jo katrai valstij būvēt savu termināli nebūtu ekonomiski izdevīgi, nedz arī racionāli.
SDG termināļa būvniecība būtu viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais enerģētikas infrastruktūras projekts, kāds jebkad realizēts Latvijā, un tas var kardināli mainīt Latvijas un arī Baltijas enerģētikas jomu.
Spānijas un Latvijas prioritāte - atrašanās vieta
Vēl viens būtisks aspekts, no kura var raudzīties tieši uz Latvijas piemērotību SDG termināļa būvniecībai, ir acīmredzamās Latvijas gāzapgādes infrastruktūras līdzības ar Eiropas SDG lielvalsti Spāniju, kurā atrodas visvairāk SDG termināļu Eiropā. Lai arī abas valstis ir pilnīgi atšķirīgas pēc teritoriālajiem, fiziski ģeogrāfiskajiem, dislokācijas un klimatisko apstākļu parametriem, tomēr var tikt teorētiski salīdzinātas to attīstītās un dinamiskās gāzapgādes infrastruktūras konfigurācijas dēļ. Tikai ar to atšķirību, ka Spānija praktiski visu valstī izmantoto dabasgāzi saņem SDG veidā pa jūras ceļu no dažādiem piegādes punktiem, bet Latvija - 100% no dabasgāzes resursiem saņem pa dabasgāzes maģistrālo cauruļvadu sistēmu no Krievijas Federācijas. Abas valstis - gan Latvija, gan Spānija - atrodas stratēģiski izdevīgā ģeopolitiskā dislokācijā - Spānijas gadījumā tie ir Eiropas D ar viegli kuģojamām jūrām un svarīgiem jūras loģistikas ceļiem, bet Latvijas gadījumā - valsts centrālā pozīcija Baltijas valstu un arī Baltijas valstu-Skandināvijas Z reģionā. Gan Latvijas, gan Spānijas gadījumā vērojama kāda infrastruktūras analoģija - abās valstīs paralēli modernai maģistrālo gāzesvadu struktūrai tiek optimāli izmantots arī esošais pazemes gāzes krātuvju potenciāls.
Kā iepriekš ziņots, Rīgas SDG termināļa būvniecības projekts varētu tikt realizēts ārpus Rīgas tirdzniecības ostas akvatorijas, pie Daugavas ietekas jūrā, kas nozīmē, ka terminālis tiktu būvēts Rīgas jūras līča ģeogrāfiski "dziļākajā" punktā, kas šo projektu būtiski atšķir no Igaunijas un Lietuvas piedāvātās SDG termināļa dislokācijas. Tieši šāda dislokācijas vieta nav izvēlēta nejauši - stratēģiskā nozīme ir acīm redzama. Ja uzskata SDG termināli par alternatīvu avotu dabasgāzei, kas nepieciešama Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanai, tad, izveidojot to tiešā lielo maģistrālās dabasgāzes infrastruktūras mezglu un arī pašas krātuves tuvumā, var būtiski samazināt SDG veidā importētās un regazificētās dabasgāzes ceļu no termināļa līdz gāzes krātuvei. Tāpat Latvijas SDG termināļa būves projekta piedāvājumā šobrīd ietverts progresīvs attīstības skatījums - terminālis netiek uzlūkots kā konstants un nemainīgs lielums; drīzāk tas jau tiek prezentēts kā potenciāli fleksibls gāzapgādes infrastruktūras mezgls.