Līdzšinējās prakses rezultātā pārkrauto kravu apjoma ziņā kaimiņu, Tallinas un Klaipēdas ostas ir apsteigušas Ventspils un Rīgas ostas. 2011. gada pirmajos piecos mēnešos Tallina ir pārkrāvusi 18 108,6 miljonus tonnu kravas, Klaipēda 15 256,7 miljonus tonnu kravas, bet Rīgas un Ventspils ostas attiecīgi tikai 14090,3 un 12 344 miljonus tonnu. Kravu apjoma ziņā Baltijas reģionā tomēr dominē Krievijas osta Primorska, kuras pārkrauto kravu apjoms pārsniedz triju lielāko Latvijas ostu kopapgrozījumu.
Analizējot situāciju, Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un loģistika" nevar nepiekrist Latvijas Transporta un sakaru institūta profesoram un institūta prorektoram Igoram Kabaškinam, kurš ar nožēlu atzīst, ka Latvijas ostu pārvalžu īstenotās politikas dēļ Latvijas bagātība, kas ir ostas, pārvērtušās par valsts vājumu simbolu.
Valsts lielāko ostu pārvaldes deklarē, ka ostu attīstība ir sekmīga, taču objektīvie pēdējo 20 gadu rādītāji liecina, ka mūsu tiešo konkurentu, kaimiņostu attīstība ir daudz straujāka un pēdējo pāris gadu laikā viņi krietni apsteidza Latvijas ostas, īpaši kādreiz vadošo Ventspils brīvostu gan kravu apgrozījuma, gan kravu apgrozījuma pieauguma ziņā.
Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un loģistika" ir pārliecināta, ka esošajā situācija vainīga ir valsts izveidotā ostu pārvaldes sistēma, kas tiek atbalstīta visaugstākajā līmenī. Sistēma atļauj ostu pārvaldēm rīkoties patvaļīgi un nemākulīgi, necik nekontrolēti no valsts tiesības sargājošiem orgāniem. Tādas patvaļīgas spilgtākais piemērs ir velkoņu kompānijas "AS PKL Flote" izspiešana no Rīgas ostas. Flotes akcionārs ir no Igaunijas, un to pārvalda starptautiski atzīta Igaunijas Republikas ostu apkalpošanas kompānija.
Otrs spilgts piemērs, kas jau izskanējis pasaulē, ir Ventspils brīvostas centieni paralizēt AS "Ventspils Grain terminal" darbību. Kazahstānas Republikas investoru projekts bija iecerēts kā pilotprojekts Baltijas valstīs, un konkrēti Ventspils brīvostā.
Ventspils brīvostas pārvaldi no sākta gala kontrolē diezgan šauru personu loks, kas par 100% uzskata Ventspils brīvostas pārvaldi par savu īpašumu. Dāsni pabalstot un attīstot sev tīkamus un ar pašiem saistītus projektus, uzņēmumus, mūsu ostu pārvaldes patiesībā strādā uz kaimiņrepubliku ostām, ko arī uzrāda statistika.
Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un loģistika" (BATL) ir noteikusi sevi par ne tikai par savu biedru interešu aizstāvi, bet arī par visu tranzīta biznesa pārstāvju, kam interesē Latvijas valsts attīstība, pārstāvjiem.
Vēršamies pie Ventspils un Rīgas brīvostām ar aicinājumu paskaidrot, kāpēc jūsu nemākulīgās organizācijas dēļ lielās tranzītkravas tiek novirzītas uz kaimiņvalstu ostām. Latvijas Republikā nav investoriem labvēlīga klimata pašā būtiskajā Latvijas biznesā, kas ir tranzīta bizness.
Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un loģistika" (BATL) aicina valdību un Saeimu izsvērti rīkoties, lai tiktu sakārtots tranzīta bizness, kas ir nozīmīga Latvijas valsts ekonomikas sastāvdaļa, bet pašlaik uzrāda vienīgi to, ka valsts nav spējīga sakārtot likumdošanu brīvostu lietās.