Esmu pārliecināta, ka Latvija ir gana pieaugusi, lai katrs spētu saskatīt, apzināties un uzņemties savu atbildību. Arī būvniecības nozare – gan tajā strādājošie uzņēmēji un viņu darbinieki, gan projektu pasūtītāji, projektētāji un viņu uzraugi. Likuma mērķis ir šo vienošanos par atbildības uzņemšanos, par jauna veida domāšanu fiksēt uz papīra.

Minēšu trīs nozīmīgākās atbildības izpausmes saistībā ar jauno Būvniecības likumu.

Pirmkārt, tā ir visas būvniecības nozares atbildība Latvijas sabiedrības priekšā. Ar to saprotam būvnieka, būvuzrauga, projektētāja un arī darbu pasūtītāja (nereti – konkrētā projekta īpašnieka) mentalitātes maiņu – attieksmes un sadarbības attiecību evolūciju jaunā līmenī. Runa tostarp ir arī par projektu īpašnieku – saimnieku – atbildību pret sabiedrību, kas nostiprināta Satversmes 105. pantā: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm." Tātad tiesības uz īpašumu ietver arī saimnieka sociālo pienākumu jeb atbildību pret sabiedrību par to, lai īpašums kādam nerada kaitējumu.

Otrkārt, tas ir atbildības dalījums. Likuma grozījumi, kas tapa Ekonomikas ministrijas darba grupā (sadarbojās Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Arhitektu savienība, Būvinženieru savienība, Pašvaldību savienība, būvvaldes, kopā vairāk nekā 40 ekspertu), paredz katram būvniecības procesā iesaistītajam noteikt viņa atbildības lauku un apjomu.

Šobrīd Būvniecības likumā tas nav noteikts, tāpēc gan būvdarbu pasūtītājs, gan citi šī procesa dalībnieki, kā arī trešās personas problēmsituācijās vainu un vainīgos haotiski meklē ļoti plašā spektrā – no projektētāja nolaidības, nepareizi izvēlētiem būvmateriāliem līdz nekvalitatīvi veiktiem būvdarbiem.

Saskaņā ar darba grupas ierosinājumu būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir atbildīgs par piesaistītajiem speciālistiem, par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, arī par nelikumīgu būvniecību. Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par projekta atbilstību likuma prasībām, par saviem lēmumiem un norādījumiem. Būvnieks ir atbildīgs par būves atbilstību projektam un būvdarbu tehnoloģijas ievērošanu.

Sava atbildība noteikta arī būvuzraudzības veicējam un būvekspertam. Savukārt apdrošinātājs šādā modelī apdrošina riskus, kas saistīti ar iespējamiem nodarītiem zaudējumiem trešajām personām, kā arī projektētāja, eksperta, būvdarbu veicēja un būvuzraudzības veicēja profesionālo atbildību.

Atbildības jēdziens ar šiem likuma grozījumiem faktiski tiek pastiprināts, jo izplūduši, nekonkrēti formulējumi no atbildības ļauj izvairīties, bet izstrādātajos grozījumos tie ir reglamentēti nepārprotami. Starp citu, atzinīgi par šo iniciatīvu medijos ir izteikušies gan Latvijas Būvinženieru savienības, gan Arhitektu savienības pārstāvji, līdzīgs atbildības dalījums noteikts daudzu Eiropas valstu likumos.

Treškārt, par būvnieku atbildību. Likumprojekta kritiķi nereti cenšas savu retoriku balstīt aplamā (bet skanīgā!) apgalvojumā, ka būvnieki ar likuma grozījumiem cenšas izbēgt no atbildības. Tieši pretēji. Haoss, ko rada neskaidrības šīs nozares "jumta" likumā, būvniekiem ir traucēklis divu iemeslu dēļ – nolaidīgiem zemas kvalitātes darba veicējiem tas dažkārt ļauj izvairīties no atbildības un turpināt darbu, kā arī mūžīgās interpretācijas par atbildības robežām bieži noved pie tā, ka visa atbildība tiek prasīta no būvnieka, jo tieši būvnieks pirmais nonāk saskarsmē ar sekām, kas iestājas, piemēram, nekvalitatīva vai neatbilstoša būvprojekta dēļ.

Savukārt neatbilstoši būvprojekta risinājumi nereti tiek izvēlēti tādēļ, ka pasūtītāji cenšas ietaupīt un izvēlas lētākos tirgū pieejamos būvmateriālus un risinājums, nevis tādus, kas ir piemēroti konkrētajā situācijā. Jāatzīmē, ka pašreizējie likuma grozījumi, tāpat kā līdz šim, paredz būvnieka atbildību, ja tiek konstatēta tā vaina.

Latvijas būvniecības nozare ir sasniegusi to attīstības pakāpi, kad varam runāt par jauna veida attiecībām, kur atbildība kļūst par pašsaprotamu lietu. Pirms gadiem divpadsmit, pirmskrīzes "drudža" laikā, diskusija šādās kategorijās izskatītos kā importēta no citas galaktikas. Par laimi, esam evolucionējuši līdz domāšanai arī tālāk par savu maku un projektu.