Budžeta ieņēmumi pildās atbilstoši plānotajam, norāda finanšu ministrija  (1)

Šā gada janvārī-septembrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija 314,6 miljoni eiro, un tas bija par 57,5 miljoniem eiro mazāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, aprēķinājusi FM.

To veidoja pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 298,9 miljonu eiro un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā 15,7 miljonu eiro apmērā. Kopumā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, tai skaitā nodokļu ieņēmumi, tiek iekasēti saskaņā ar plānoto, savukārt lielāks
izdevumu pieaugums tradicionāli tiek prognozēts gada pēdējos mēnešos.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pieauga par 88,1 miljonu eiro jeb 1,4%, veidojot 6 450,7 miljonus eiro. Kopējie nodokļu ieņēmumi budžetā pieauga par 189,7 miljoniem eiro jeb 4,0%. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu laikā, kad ekonomiskā izaugsme mazinās, lielā mērā nosaka pozitīvais rezultāts no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem (piemēram, autoservisu nozares uzraudzības un kontroles pasākumu rezultātā šā gada jūlijā un augustā darba samaksa šajā nozarē palielinājusies par 496,5 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar jūniju).

Turklāt valsts konsolidētajā budžetā ieņēmumu pieaugumu joprojām sekmēja laba izpilde no pievienotās vērtības nodokļa (pieaugums par 106,9 miljoniem eiro jeb 8,5%), kas skaidrojams ar iemaksu palielināšanos, kā arī atmaksu samazināšanos, jo daļa no atmaksām tika veiktas 2013. gada decembrī. Savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā pieaugums bija vērojams ieņēmumos no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) (par 13,0 miljoniem eiro jeb 9,3%), kur NĪN izpildi veicināja nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības pieaugums, kā arī iedzīvotāju savlaicīgi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi (par 145,6 miljoniem eiro jeb 2,4%), veidojot 6 136,1 miljonu eiro. Valsts konsolidētajā budžetā izdevumu pieaugumu joprojām noteica izdevumu kāpums atlīdzībai (par 45,5 miljoniem eiro jeb 7,1%), subsīdijām un dotācijām (par 40,1 miljonu eiro jeb 3,9%) un sociālajiem pabalstiem (par 34,8 miljoniem eiro jeb 2,1%).

Izdevumu pieaugums atlīdzībai ir skaidrojams ar minimālās darba algas paaugstināšanu no 285 eiro līdz 320 eiro un atalgojuma izlīdzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem no šā gada sākuma. Tāpat pieaugums bija vērojams izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai Satiksmes ministrijai, kā arī augstākiem izdevumiem Veselības ministrijai valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošināšanai, turpretī Zemkopības ministrijai izdevumi ES fondu projektu īstenošanai bija mazāki.

Lai gan kopējais bezdarbnieku skaits samazinās, tomēr pieaug bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits, kā arī palielinās pabalstu apmēri. Tas ietekmē izdevumu kāpumu sociālajiem pabalstiem. Savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā izdevumu pieaugumu pamatā veidoja izdevumu kāpums atlīdzībai (par 35,4 miljoniem eiro jeb 5,9%), ko noteica gan minimālās algas pieaugums, gan lielāki izdevumi pedagogu darba samaksai.

Finanšu ministrija informē, ka budžeta prognozes Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānam 2015. gadam, kas šā gada 15. oktobrī tika iesniegtas Eiropas Komisijai, paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2014. gadā 1,5% apmērā no IKP. Tā novērtējums ir veikts, ņemot vērā atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz zemāku ekonomikas izaugsmi un mazākus nodokļu ieņēmumus salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto.

Sagatavojot novērtējumu, tika ņemta vērā faktiskā budžeta izpilde un papildus apropriācijas, kas paredz augstākus izdevumus sociālajiem pabalstiem un ES fondu projektiem, kā rezultātā palielināsies arī šo projektu nacionālais līdzfinansējums. Savukārt 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 1,0% no IKP.