Ik pa laikam dzirdam satraucošus aptauju vai pētījumu datus par dramatiski zemo digitālās pratības līmeni sabiedrībā. Un ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Eiropas Komisijas izplatītie dati rāda, ka 37% Eiropas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā nav apmierinošu digitālo prasmju, bet 13% to nav vispār. Palūkojoties uz sabiedrību kopumā, aina ir vēl bēdīgāka – ar modernajām tehnoloģijām pietiekami labi neprot apieties 45% iedzīvotāju.
No uzņēmuma "Tilde" veidotā "Digitālā vadītāja portreta" nupat uzzinājām, ka arī uzņēmumu un struktūrvienību vadītāju vidū vien pusei aptaujāto pietiek zināšanu, lai liktu lietā jauno tehnoloģiju iespējas.
Īpaši satraucoši, ka tas notiek reģionā, kurā dzīvo uz pārējās pasaules fona salīdzinoši augsti izglītota sabiedrība, un laikmetā, kad pie durvīm klauvē gudri roboti, kuri diezgan ātri varētu pārņemt pat biroja darbus, ja Homo sapiens nespēs turēt līdzi tehnoloģiju attīstības ātrumam. Kā gan panākt augstāku digitālās pratības līmeni, un vai tas vispār ir iespējams?
Jāsāk ar tuvākajiem
Manuprāt, Latvijā nepieciešams komplekss risinājums, kas ietver vairākus vienlaikus veicamus apjomīgus pasākumus. Pirmais ir paaudžu solidaritāte. Sabiedrībai jāvienojas kopīgam mērķim un gan ar organizētu iniciatīvu, gan atsevišķu indivīdu spilgtiem paraugiem jāmudina digitāli prasmīgākos apmācīt tos, kuriem zināšanu pietrūkst. Varam to nosaukt par valsts simtgades dāvanu vai kā citādi, bet svarīgākais ir radīt apziņu, ka, apmācot vienam otru lietot jaunās tehnoloģijas, mēs kopīgi veidojam valsti, kurā nākotnē varēsim dzīvot ērtāk un labāk. Varam sākt ģimenē, pusaudžiem un jauniešiem apmācot vecākus vai vecvecākus, pēc tam palīdzot darba kolēģiem un, visbeidzot, nākot talkā pavisam nepazīstamiem cilvēkiem.
Izklausās grūti, taču tieši šāda paaudžu solidaritāte ir nodrošinājusi zināšanu nodošanu jau tad, kad cilvēki vēl neprata rakstīt. Tagad jādara tas pats, tikai pretējā virzienā – jaunākā paaudze māca vecāko.
Otrais ir mudināt komersantus piestrādāt pie tā, lai klienti pienācīgi apgūst katru viņu izstrādāto jauno digitālo rīku. Ja banka rada iespēju cilvēkiem pārvaldīt naudu no mobilās lietotnes, tad tās atbildība būtu gādāt, lai klienti ar to prot apieties. Ja ierasto kiosku aizstāj elektronisks stends, tad tā īpašniekam vajadzētu izdarīt visu iespējamo, lai cilvēki panikā nebēgtu no mašīnas, nesaprazdami, kā no tās izdabūt vajadzīgo preci.
Laikmetam atbilstoša apmācība
Trešais pasākums ir vienāda vai vismaz līdzīga digitālo prasmju apmācīšanas līmeņa nodrošināšana skolās. Proti, lai neveidojas situācija, ka dažu skolu absolventi ir sagatavoti tehnoloģiju lietošanai augstā līmenī, bet pārējie pievienojas jau tā pārāk lielajai grupai ar vājām zināšanām un tādējādi riskē nonākt neapskaužamā situācijā darba tirgū.
Ceturtais pasākums ir darba dēvēju aktīvāka iesaistīšanās darbinieku apmācīšanā, jo īpaši to, kuriem skolas gados digitālās prasmes vēl nemācīja. Būtu ļoti svarīgi mācīt ne vien tiešo darba pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes, bet vispārējās, lai tās varētu pielietot ikdienas dzīvē, kaut vai apmaksājot rēķinus, abonējot preses izdevumus vai nopērkot kādu nepieciešamu lietu internetā, tādējādi ietaupot laiku. Jo mazāk cilvēki noskriesies, risinot sadzīves jautājumus, jo labāk būs atpūtušies un gatavi darbam. Iespējams, šeit varētu palīdzēt kāda valsts atbalstīta programma, kas pamudinātu uzņēmējus palīdzēt saviem darbiniekiem sagatavoties digitālā laikmeta prasībām.
Hobiji ievelk
Prasmīgi īstenoti, šie pasākumi varētu jūtami uzlabot sabiedrības digitālo pratību. Tiesa, vēsture ne reizi vien ir pierādījusi, ka cilvēkiem neko nevar iemācīt, ja viņi paši to nevēlas. Tehnoloģijas šajā ziņā ir īsts bubulis. Droši vien katrs pazīst vismaz pāris cilvēku, kuri kā no mēra bēg bailēs paņemt rokās viedtālruni vai piesēsties pie datora. Tomēr arī šeit var līdzēt.
Cilvēks rok tur, kur viņam ir interesanti, tādēļ digitālajās prasmēs var ievadīt caur hobiju. Digitālajā vidē ir gana daudz informācijas, kur rakties dziļumā un plašumā, lai padarītu vaļasprieku vēl aizraujošāku. Un, tiklīdz cilvēks saprot, ko ar tehnoloģiju palīdzību spēj izdarīt, viņš tām atveras un cenšas apgūt aizvien vairāk.