Kopš izmaiņām Imigrācijas likumā, ar kurām ārvalstu rezidentiem tika dota iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, veicot ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, bankās vai iegādājoties nekustamo īpašumus, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) teritorijā netiešā veidā ir investēti vairāk nekā 200 miljoni latu, kas ir vērtējams kā nozīmīgs atbalsts Baltijas lielākā reģiona attīstībai kopumā.
Pēdējā laikā ir raisījušās diskusijas par nepieciešamību atcelt grozījumus Imigrācijas likumā, tomēr vēlos pievērst uzmanību vairākiem faktiem, ko ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot lēmumus, lai izstrādātu nopietnu ilgtermiņa imigrācijas politiku valsts līmenī.
Pirmkārt, pēdējo divu gadu laikā, kopš stājas spēkā šie noteikumi, ieguldījumi nekustāmā īpašuma sektorā ir veicinājuši krīzes pārvarēšanu būvniecības un nekustamo īpašumu nozarēs. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2008.gadā šajās nozarēs Rīgā strādāja 45,5 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt, sākoties krīzei 2009.gadā, darījumi apsīka un šajās nozarēs vairs strādāja gandrīz uz pusi mazāk - vien 28,5 tūkstoši iedzīvotāji.
Lai gan šobrīd ir vērojams straujš kāpums būvniecības nozarē par gandrīz 30%, tomēr jāņem vērā, ka nozare tikai sāk atgūties no dziļā krituma krīzes laikā. Nav noslēpums, ka vietējo iedzīvotāju zemās pirktspējas un banku piesardzīgās kreditēšanas politikas dēļ jaunus mājokļus iegādājas tieši Krievijas un NVS valstu iedzīvotāji, kas Rīgas reģionā nodrošina pasūtījumus ne tikai būvniecībā, bet arī ar to saistītiem pakalpojamu nodrošinātājiem, kā, piemēram, arhitektiem, projektētājiem, apzaļumotājiem, būvmateriālu tirgotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem, lielveikaliem, ekskluzīvu preču tirgotājiem, bankām un virknei daudzu citu nozaru. Tas savukārt sekmē nozaru izaugsmi un jaunu darbavietu rašanos tajās.
Otrkārt, ārzemju rezidentu investīcijas ir vērtējamas kā vērtīgs atslogs, raugoties uz tautsaimniecības stimulēšanu ilgtermiņā. Tie ir finanšu līdzekļi, kas nonāk Latvijas ekonomikā, tādā veidā saglabājot esošās un radot jaunas darbavietas ar būvniecību un nekustamajiem īpašumiem nesaistītās nozarēs. Turklāt papildinot valsts budžetu ar nodokļiem no jaunradītajām darbavietām ir iespējams papildus stimulēt tautsaimniecību un nodrošināt stabilitāti tajās, kā arī palielina nodokļu ieņēmumus, kas ir svarīgi sociālo garantiju nodrošināšanai, kā, piemēram, pabalstiem un pensijām.
Treškārt, lai gan no kopējā ar uzturēšanas atļaujām saistīto investīciju apjoma 5 miljoni latu ir nonākuši tiešā veidā Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā kā ieguldījumi vietējā uzņēmuma pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegāde Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā, bieži vien ir tikai pirmais solis, lai ārvalstu rezidents pievērstos arī kādam citam biznesa projektam Latvijā.'
Ceturtkārt, nerezidentu aktivizēšanās ir stimuls nekustamo īpašumu attīstītājiem investēt līdzekļus arvien vairāk krīzes pārsteigto dzīvokļu māju un ciematu pabeigšanai, kā rezultātā Rīgas reģions kļūst ne tikai sakoptāks, bet arī spēj piesaistīt ārvalstu investorus daudz plašākā mērogā.
Pieaugot ārzemnieku skaitam, kuri apmaiņā pret uzturēšanas atļaujām iegādājas nekustamo īpašumu, pieaug arī prasības pēc sakārtotas infrastruktūras. Līdz ar to jaunie nekustāmo īpašumu projekti jau sākotnēji tiek būvēti ņemot vērā mūsdienīgākos risinājumus, domājot par iedzīvotāju dzīves kvalitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem, nevis dzenoties pēc straujas peļņas, kā tas bieži vien tika novērots pirms krīzes gados, kad tika attīstīti tā sauktie "pļavu ciematu" projekti.
Pieckārt, ārvalstu rezidenti, kuri ieguvuši uzturēšanās atļaujas, veicina arī tūrisma attīstību Latvijā. Atgriežoties Latvijā gadu no gada vai uzturoties šeit ilgāku laika posmu, ārvalstu rezidenti sekmē konkurētspējīgas tūrisma vides veidošanos, no kā iegūst gan tūrisma infrastruktūra, gan šajā nozarē nodarbinātie. Turklāt šie cilvēki ir vērtīgs kanāls, ar kuru starpniecību Rīgas un Latvijas vārds izskan vēl plašāk pasaulē.
Balstoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, kopumā divu gadu laikā uzturēšanās atļaujas ir ieguvuši vairāk nekā 3000 ārzemnieki, galvenokārt no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Baltkrievijas un Uzbekistānas. Ārvalstus rezidentu vēlme iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā pieaug katru gadu, taču no tā ieguvējs ir ikviens, jo līdz ar to palielinās arī piesaistīto investīciju apjomi Rīgas reģionā un tautsaimniecībā kopumā.
Informācija par izmaiņām Imigrācija likumā
2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā MK noteikumi par uzturēšanās atļauju saņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, uz kuru var pretendēt tie ārvalstu rezidenti, kuri Latvijas uzņēmumu vai akciju sabiedrību pamatkapitālā investējuši ne mazāk kā 25 000 latu, iegādājušies vai ir īpašnieki nekustāmajam īpašumam Rīgā, Rīgas reģionā vai republikas nozīmes pilsētās 100 000 vai 50 000 latu vērtībā, vai arī veikuši finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu.
Informācija par Rīgas Plānošanas reģionu
Rīgas Plānošanas Reģions pamatfunkciju ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, veicinot pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, kā arī dažādu fondu finansētu projektu sagatavošanu, ieviešanu, koordinēšanu un realizāciju. Plašāka informācija - www.rpr.gov.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
