Metāla nozare ir piedzīvojusi strauji augošu pieprasījumu un cenu kāpumu jau kopš 2016. gada vidus. Tā, piemēram, alumīnija cena šā gada laikā kāpusi par 37%. Savukārt, salīdzinot ar 2016. gada sākumu, kobalta cena ir četrkāršojusies, vara un niķeļa cenas augušas par attiecīgi 44% un 53%, bet cinka cena divkāršojusies.
Kaut arī izaugsmes un rentabilitātes rādītāji lielākajā daļā segmentu ir atguvušies, "Coface" vērtējumā metālrūpniecība joprojām ir viena no riskantākajām nozarēm, kurā kredītrisku līmenis saglabājas augsts. Nozares vājo punktu vidū ir vairumtirdzniecības aktivitātes līmenis un nevienlīdzīgas attiecības ar klientiem – nozares "lielajiem spēlētājiem".
Attiecībā uz metālu cenām laikā līdz 2019. gada beigām gaidāmas atšķirīgas tendences. Pamata metālu veidu cenām tiek prognozēts kāpums, bet melno metālu (dzelzs un tā sakausējumu, tostarp tērauda) cenām iespējams kritums līdz ar pārprodukcijas radītajiem sarežģījumiem.
Politiskā iejaukšanās un ģeopolitiskie saspīlējumi tradicionāli ir nozīmīgi faktori, kas rada nestabilitāti un cenu kāpumu metālu nozarē. Tomēr nesenajiem protekcionisma pasākumiem, ko viesusi ASV (tostarp nodokļi importētajam tēraudam un alumīnijam) un Eiropas Savienība (piemēram, antidempinga tarifi tēraudam un dzelzij), līdz šim bijusi nebūtiska ietekme uz Ķīnas metāla ražotājiem, jo Āzijas lielvalsts ražotāji ir spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem, īpaši vietējo. Tāpat Ķīnas atbildes tarifi ASV, kas piemēroti tērauda caurulēm, lidmašīnām un automašīnām, visticamāk, būtiski neietekmēs autobūves nozari. Līdz ar to "Coface" prognozē, ka protekcionisma pieaugums 2018. gadā negatīvi ietekmēs investīciju apmērus un vispārējo uzņēmumu konfidenci.
Pazīmes liecina, ka pasaules ekonomika ir sasniegusi savu izaugsmes maksimumu, un tas, visticamāk, radīs spiedienu uz metālu cenām un veicinās to sarukumu, sākot no 2019. gada. Turpretī īstermiņā pieaugošie saspīlējumi turpinās cenas paaugstināt. Ieguvēji būs lielākie bāzes metāli, kuru apriti veicina pieprasījums pēc akumulatoriem un elektroniskajām komponentēm. Tā, piemēram, sagaidāms, ka laikā no 2017. gada decembra līdz 2019. gada beigām niķeļa un cinka cenas palielināsies attiecīgi par 18% un 14%. Tas, savukārt, liks akumulatoru un automobiļu ražotājiem meklēt alternatīvas, lai nodrošinātos pret izejmateriālu deficīta un tālāka cenu kāpuma riskiem.
Tērauda cena tajā pašā laika periodā var samazināties pat par 19%. Paredzams, ka ražošanas jaudas pārpalikums pieaugs, jo Ķīnas tērauda ražotājiem trūkst disciplīnas, lai ierobežotu produkciju cenu krituma laikā. Šo bāzes scenāriju melno metālu cenu kritumam veicinās arī kopējais augstais uzņēmumu parādu līmenis. Parādu rādītāji ir īpaši augsti Ķīnā, kur nozarē dominē lielie valsts uzņēmumi, kā arī ASV, kur uzņēmumi ir daudz vairāk pakļauti iespējamām naudas plūsmu korekcijām.
